otrdiena, 2011. gada 20. septembris

Raise your weapon and it's over.

Šodien esmu ļoti lepna par sevi. Varbūt kāds to dara katru vakaru, kāds reizi nedēļā, bet es ar tādām lietām nenodarbojos. Nu vienkārši riebjas man skriet. Neciešu, es pati nezinu kāpēc. Tad jau labāk 3h no vietas dodu vaļā Ingas treniņos. Tur vismaz kompānija jautrāka :D
Nu okok, ne par to stāsts. Es sportā noskrēju uz 10. 1 stadiona aplis = 1 balle. Pati cerēju uz 6 vai 7, bet es noskrēju. Ieliku austiņas un jozu. Protams, ātri es neskrēju (vienkārši, jā, es esmu patizla), bet noskrēju visu to gabalu. Finišēju pēdējā (who gives a shit, jo izrādījās, ka es laikam noskrēju 11 apļus. Protams, ka tādas lietas notiek tikai ar mani). Pēc sporta stundas izrēķināju, ka es biju noskrējusi 1/5 daļu no ceļa Jelgava-Līvbērze, tāpēc es pēc ilgstošiem treniņiem varētu skriet uz mājām, nevis tērēt naudu, bet tad Agnese teica, ka tas jau, BET PROTAMS, ir labāk nekā braukt ar riteni :D
Tā nu ar pilnīgi ļenganām kājām devos uz Daces dzīvokli. Atpūtos'n'tad treniņš. Jautri bija...  neskaitot to, ka apmēram ceturtdaļu visa treniņa es ar Ēriku, Kristu un Evu nosēdēju laukā un pļāpāju. Uzzināju, ka Signija ar Ēriku taisa pašas savu mācību firmu un mācīs bērniem dejot. Par treniņu ņems tikai LVL 0.30, tākā es domāju, ka tas ir ideāli, lai mazi bērni bērnudārzā stundiņu palēkātu. Thumbs up, ceru, ka izdosies.
Tā nu atbraucu mājās un atpūšos. Prieks, ka jāmācās pilnīgi nekā nav, jo rīt sporta diena. Protams, ka šodien mēs uzzinājām daudz jauna par mūsu klases audzinātāju (Piemēram, viņš jau 3 gadus ir veģitārietis un rīt vilks tās pašas bikses, kuras šodien), bet es domāju, ka rītdiena būs ideāla. Brauksim ar riteņiem, Annas tētis man ''aizšaus'' vienu, viss čikiniekā. Man liekas, ka tas mūs visus vienos vairāk, nekā ja mēs nosēdētu stundu autobusā. Es jau saku, ka tā arī ir labi, bet man patīk mūsu ideja, tikai mums vēl spēle jāizdomā (Krievu rulete diez derētu?) Tad nu jā... Lietusmētelītis vēl jāiemet somā, rīt no paša rīta iešu modināt Uzari (tas nekas, ka es tikpatkā nezinu, kur šāmējā dzīvo), tad pie Annas pēc riteņa. Pa ceļam Rimi jānopērk visādi sūdiņi un ati-desa delikateses, lai mēs ar Annu varētu piebāzt mūsu kuņģus kopā :)
Tā nu man šodien gāja. Jap, arī visu vēstures kd nodrukājām no  grāmatas. Savā ziņā priecājos, ka mums Turlava :D

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru