Krista. Mākoņos lidojoša romantiķe vai pārlieku brāzmaina praktiķe, kas alkst aptvert itin visu. Meklē varoni, bet sastop pilnīgi pretēju partneri. Nepieciešama emocionālās drošības sajūta.
Dažreiz man pietrūkst mana vecā skola. Piemēram, paskatieties cik jauna un nesamaitāta es pabeidzu sesto:
Esmu pa vidu tajā rozajā. Es atceros, ka mana mamma man izbalināja šķipsnas un tas bija cool. Priekšā pirmā no labās ir Marina un blakus viņai Katja. Teicamniecies bijām, he.
Es skatījos vēl arī citas bildes. Ak žē, atradu vēl tādu, kur esmu tieva. Tas gan ir rets izrakums :D
Vispār arī diži nav ko rakstīt. Šodien kārtoju angļu valodas eksāmenu, nu tā. Soso. Latviešu valodā man ļoti labi gāja.
Viss kā pa sapni. Ak dievs, man nākampiektdien ir izlaidums, bet man VĒL NAV KURPJU! ĀĀĀĀĀ!
Es ceru, ka rītdiena būs jauka diena, bet vispār man neiet baigi spīdoši. Sāp.
Grrrrrr. Nav arī baigā iedvesma.
Rakstīju Dienai rakstus, nepaņēma. Itkā jau negribās mest plinti krūmos un tik aši padoties, bet es nezinu. Negribās. Tas nav priekš manis. Viss, kas man sanāk ir ''cukurs birst'' teksti, bet tādi viņiem nepatīk. Un galu, galā ko lai es te rakstu? "Šodien aiz mājām pie koka gulēja nenoskaidrots pārdzēries vīrietis. Kad viņš sāka bļaut virsū man glupības un neķītrības, iegāju mājās''. Jā, protams, Līvbērzes patriote. Kā tad!
Un vispār man šoks. Es negribu, ka kāds nāk uz manu skolu. Ak dievs! Es gribu būt viena no četrām pāķēm skolā, nēēē, vairāk mums nevienu nevajag! Nosnaiperošu viņas pirmajā septembrī no tornīša. That's what i'm gonna do. No, that's promise. I WILL do that! :D
Ajjjj, ka neiet, tad pa riktīgo.
Iespējams, ka es esmu viens no dīvainākajiem cilvēkiem (interešu ziņā).
Es skatos WWE jau pusgadu un visu šo nedēļu skatos Jersey Shore. Man patīk. Liekas, ka nebūs vairs ko skatīties, kad pabeigšu trešo sezonu, jo ceturto viņi vēl filmē.
Un te pāris GIF'iņi manam priekam.
<------ WTF? :D
Pauly D is soooooooooo funny :D ------>
<----- The caaaab is heeeeeere!
OOoooh yeeeea, wake up, yeeeah!
Burgers for the boyzz!
BUSTEEEEEEEEEEEEEED!
Vienīgā reize, kad viņš patiešām sadusmojās un bļāva. Scarry.------>
Es šodien iztērēju divus latus autobusam, Divus ēšanai. Piecēlos pus9 no rīta. Līdz 12:10 stresoju Samācījos tekstu trīs minūšu garumā un drebēju kā apšu lapa. Kā arī pavadīju prom no mājām 4 stundas,
LAI DESMIT MINŪTES STĀSTĪTU SAVU NOLĀDĒTO RUNU! :D
Es nezinu, vai tas, kurš to teica pats atceras. Bet man tas likās tā... jauki. Ikdienišķa frāze, bet lika man sajusties labi. Dažkārt laimei vajag tik maz.
Sen neesmu šeit rakstījusi, tāpēc daudz kas ir noticis. Rakstīšu tā visaptverošāk, lai sanāk tā smuki. Un pašai būs labāk.
Es pirmo reizi biju īstā teātrī. Rīgas Jaunais teātris (Vai arī Jaunais Rīgas teātris, es neesmu pārliecināta) Man ļoti, ļoti patika. Pirms zāles maza kafejnīca un pie sienām milzīgi fotoattēli. Biju tur viena (Annija diemžēl netika) un no paralēlklasēm nevienu tā īsti nepazinu. Ā, bija Inita ar Balodi, bet viņi bija aizņemti vieni ar otru(t.i. grima viena otra mutēs) un arī nemaz tik ļoti negribējās ''uzsist klaču''. Izrāde saucās "Smagais metāls" pēc "Alvas kliedziena" motīviem.
No kreisās- Kongo Bende (Baiba Broka), Alma (Sandra Zvīgule) un Rugetta (Guna Zariņa)-ir.lv
Labi, ka es grāmatu izlasīju tikai vakar. Varu derēt, ka ja es to būtu izlasījusi pirms izrādes, tad visu laiku būtu noraudājusi. Es pagaidām no teātra daudz neko nesaprotu, bet man tas viss šķiet pa īstam. Īstāk, nekā filmās. Filmu uzņemšanā režisors var nosaukties ''Cut!'' un visu pārfilmēt no jauna, kamēr iznāks ideāli, bet teātrī viss ir pa īstam. Un tikai pašās beigās es sapratu, cik daudz aktieris atdod izrādei, jo galvenās lomas atveidotājai (Gunai Zariņai) asaras skrēja pār vaigiem. Un tādas emocijas skatītājos var panākt ar kliegšanu, mešanu, gaismu ieslēgšanu un pat smēķēšanu. Nabaga aktrises, viņām tiešām bija jāpīpē viena pēc otras. Izrādē bija daudz smieklīgu vietu, kopumā esmu kaifā. Noteikti vēl braukšu uz teātri.
Zālē es redzēju Helenčiku no "Ugunsgrēka", tagad jūtos baigā saule, ha! :D
Bet nu jā, par skolu.
Rīt jānodod grāmatas, tapēc iztīrīju visu plauktiņu. Mans plauktiņš palika tukšs. Skumji, bet trīs gadi paskrēja par ātru. Liekas dīvaini, ka aiziešu uz skolu un klasē jau priekšā nesēdēs Bogdans vai Raimonds. Bet es visu laiku saku ātri, kaut gan Rumbas laiks liekas tik tāls... Mežu stādīšana, tas teātris. Valdis bija zilais... atkritumu konteiners :) Un Elvis bija Jānītis, kurš spārdīja skudru pūzni.Bogdans nevarēja iemācīties vienu teikumu. (Par viņu another storry, bet nezinu, vai te varu rakstīt). Man bail. Ja godīdi, tad tiešām. Es zinu pāris cilvēkus, kuri nāks uz manu klasi un tie tiešām mani biedē. Un ne jau tie, kuri nāks no manas klases.
Un nav jau tā, ka es pēc visiem baigi ilgošos. Pēdējais laiks vispār ir kaut kāds sviests. Viss, kas ir Umbraško- tas neskaitās. Tas nav labs. Pati Umbraško ir tukša vieta. Pofig, ka ir rakstījusi klades un centusies būt frīkin' jauka. Un kad vaicā ''Kas noticis?!'' ''Nekas''. Nu WTF? Es tak parunāt pat nevaru! Esmu vakaros gājusi gulēt ar domu ''Rīt gan visu izrunāšu'', bet atbildes nekādas. Nekādas. Uzspļauj virsū. Bāc. KO ES ATKAL ESMU IZDARĪJUSI?!
I'm sooooo mad.
Un tagad es beigšu rakstīt, jo man vairs negribās.
Es tiešām ceru, ka mēs brauksim uz to Kalnciemu. Tā vajag un PUNKTS!
Esmu nokrišņi rudenī- krītu matos un piesaucu iesnas
Es esmu tumsa, un
Es varu tevi nobiedēt
-Astro'n'out
Es šodien sapratu, kas ir domu spēks. [Marina] Ir tik viegli iestāstīt sev, ka nejūties labi un tu arī nejutīsies, hah :D Es sen te atkal neesmu rakstījusi, es zinu, ka palaižos. Un tomēr man vienkārši nav laika. Skola, mājas, atpūta, laikraksts "Diena", mājasdarbi, konsultācijas, ārsti [Marina] un eksāmenu konsultācijas. I'm goin' crazy.
Šodien paliku mājās. Es tiešām izbaudīju visu dienu un skatījos WWE. Vairāk te par to nerakstīšu, jo varbūt vēlāk pašai lasot sametīsies šķērmi un tā vien gribēsies izmest datoru pa logu. Reslings ir mans personīgais Džastins Bībers. :)
Es esmu garākie, gardākie tavi smiekli
Un aita, ko saskaitīt, kad nenāk miegi
Esmu ceļš uz visām pasaules malām
Un uz nekurieni
Kā kuru dienu
Es esmu noguris trombons,
Kuru dzīve bez apstājas spēlē
Es esmu tumsa, un
Es varu tevi paslēpt
[Marina]
Es skatījos rojal vedingu. Bļāviens, man tik ļoti patika Keitas kleita! Tā tik tiešām bija skaista. Gribot, negribot vajadzēja atcerēties par princesi Diānu. Skumji, bet fakts.
Un es atkal naktīs neguļu, un es sāku domāt. Jo vairāk es domāju, jo dīvaināk kļūst. Man sāk palikt bail no savas istabas! Tiešām! Un ne jau tādēļ, ka te ir tumšs, vai kā, bet man bail, ka tā ir celta uz kādiem veciem kapiem un te spokojas. Man ir tiešām bail lietot to vārdu, jo tad es jūtos briesmīgi. Un vēl es domāju par Dievu. Tas IR dīvaini, man jāsāk gulēt. Un tā kārtīgi. Bet tomēr man ir baigā filozofiskā doma, kura mani nepamet ilgi un domāju, ka es tā uzskatīšu vienmēr.
Mani paņēma "Diena". Mums skolā bija jāatstāj savi kontakti un viņi man piezvanīja. Tas ir mazliet dīvaini, jo sākumā es tiešām nezināju, par ko lai raksta, manuprāt, mans raksts sanāca baigi saldais. Nu, tāds cukurs birst gabals. Tomēr tā redaktore ir patiesi iecietīga, paņēma manējo ar pirmo reizi un deva pāris padomu. Es nezinu, bet man tas cilvēks patīk. [Marina]
Hmm...kas vēl tāds ar mani notiek? Ā, biju pie ķirurga, operāciju pagaidām nevajadzēs, dzīvotāja būšu :)
Man ir slavena ''cope''! Ček it aut!
Vispār jau stāsts nav no tiem priecīgākajiem, bet es tam ticu. Lai cik dīvaini tas nebūtu. Man šis skolotājs neko nepasniedza, bet es ticu, ka viņš tā varētu. Bet īstenībā diezgan vienalga, bet te var redzēt mani un klasesbiedrus :D [Attention war]
Tas operators mani nobiedēja. Es sēdēju pilnīgi viena, čekoju twitter, pagriezos un viņš bija tieši man aiz muguras ar savu kameru. Tad atbrauca Viesturs, bet tik un tā tas bija streidž. Tad iznāca Rāte, lai runātu ar onkuli, bet man bija jāiet.
Laikam vairs nekas tāds īpašs nav noticis. Viss kā pa [Marina] vecam.
Ā, es izdomāju sev izlaiduma kleitu! :) Esmu priecīga, jo tā ir pavisam vienkārša un man patīk.
Es šodien aizdomājos un sabijos. Esmu teikusi trakas lietas un nu ja... Es nezinu, dikti sabijos. Bail, ka izstāstīs, jo uzticējos par daudz. Bet es tomēr domāju, ka kas paliek starp mums, tas paliek. Es ceru. Ļoti, ļoti ceru, jo tas var sačakarēt visu. Visus, visus turpmākos plānus un mērķus.
Un vēl dabūju vasarai darbu, kurš man patiks. Esmu pārliecināta! :) Izskatās, ka viss iet uz augšu. Pagaidām.
Bet man pietrūkst Rutas :(
Ēēēēs biju Intrigas koncertā!!! Ārprāts, tas bija labākais, kādu vien biju redzējusi! Es mīlu savas intrigantes un noteikti iešu atpakaļ. Savādāk vairs nevar. Arī kad gāju uz skatuves dot puķes Sintijai, viņa man prasīja, kad es gal'galā nākšu. Un es apsolīju. Un arī pierādīšu Ērikai, ka neesmu slinka :P
Es visu laiku rakstu [Marina], jo viņa man pavēlēja rakstīt blogu par viņu :D
This is 10% luck, 20% skill, 15% concentrated power of will, 5% pleasure, 50% pain, and a 100% reason to remember the name!
-John Cena - Remember the name
Mansvisvisvisvisvismīļākais The Miz zaudēja savu titulu. Ja kāds redzētu kā es skatos WWE, padomātu, ka esmu traka :D
