Mans plauktiņš palika tukšs.

-Nāc pie manis, ieelposim svaigu gaisu :)

Es nezinu, vai tas, kurš to teica pats atceras. Bet man tas likās tā... jauki. Ikdienišķa frāze, bet lika man sajusties labi. Dažkārt laimei vajag tik maz.

Sen neesmu šeit rakstījusi, tāpēc daudz kas ir noticis. Rakstīšu tā visaptverošāk, lai sanāk tā smuki. Un pašai būs labāk.

Es pirmo reizi biju īstā teātrī. Rīgas Jaunais teātris (Vai arī Jaunais Rīgas teātris, es neesmu pārliecināta) Man ļoti, ļoti patika. Pirms zāles maza kafejnīca un pie sienām milzīgi fotoattēli. Biju tur viena (Annija diemžēl netika) un no paralēlklasēm nevienu tā īsti nepazinu. Ā, bija Inita ar Balodi, bet viņi bija aizņemti vieni ar otru(t.i. grima viena otra mutēs) un arī nemaz tik ļoti negribējās ''uzsist klaču''. Izrāde saucās "Smagais metāls" pēc "Alvas kliedziena" motīviem.

No kreisās- Kongo Bende (Baiba Broka), Alma (Sandra Zvīgule) un Rugetta (Guna Zariņa)-ir.lv

Labi, ka es grāmatu izlasīju tikai vakar. Varu derēt, ka ja es to būtu izlasījusi pirms izrādes, tad visu laiku būtu noraudājusi. Es pagaidām no teātra daudz neko nesaprotu, bet man tas viss šķiet pa īstam. Īstāk, nekā filmās. Filmu uzņemšanā režisors var nosaukties ''Cut!'' un visu pārfilmēt no jauna, kamēr iznāks ideāli, bet teātrī viss ir pa īstam. Un tikai pašās beigās es sapratu, cik daudz aktieris atdod izrādei, jo galvenās lomas atveidotājai (Gunai Zariņai) asaras skrēja pār vaigiem. Un tādas emocijas skatītājos var panākt ar kliegšanu, mešanu, gaismu ieslēgšanu un pat smēķēšanu. Nabaga aktrises, viņām tiešām bija jāpīpē viena pēc otras. Izrādē bija daudz smieklīgu vietu, kopumā esmu kaifā. Noteikti vēl braukšu uz teātri.

Zālē es redzēju Helenčiku no "Ugunsgrēka", tagad jūtos baigā saule, ha! :D

Bet nu jā, par skolu.

Rīt jānodod grāmatas, tapēc iztīrīju visu plauktiņu. Mans plauktiņš palika tukšs. Skumji, bet trīs gadi paskrēja par ātru. Liekas dīvaini, ka aiziešu uz skolu un klasē jau priekšā nesēdēs Bogdans vai Raimonds. Bet es visu laiku saku ātri, kaut gan Rumbas laiks liekas tik tāls... Mežu stādīšana, tas teātris. Valdis bija zilais... atkritumu konteiners :) Un Elvis bija Jānītis, kurš spārdīja skudru pūzni.Bogdans nevarēja iemācīties vienu teikumu. (Par viņu another storry, bet nezinu, vai te varu rakstīt). Man bail. Ja godīdi, tad tiešām. Es zinu pāris cilvēkus, kuri nāks uz manu klasi un tie tiešām mani biedē. Un ne jau tie, kuri nāks no manas klases.

Un nav jau tā, ka es pēc visiem baigi ilgošos. Pēdējais laiks vispār ir kaut kāds sviests. Viss, kas ir Umbraško- tas neskaitās. Tas nav labs. Pati Umbraško ir tukša vieta. Pofig, ka ir rakstījusi klades un centusies būt frīkin' jauka. Un kad vaicā ''Kas noticis?!'' ''Nekas''. Nu WTF? Es tak parunāt pat nevaru! Esmu vakaros gājusi gulēt ar domu ''Rīt gan visu izrunāšu'', bet atbildes nekādas. Nekādas. Uzspļauj virsū. Bāc. KO ES ATKAL ESMU IZDARĪJUSI?!

I'm sooooo mad.

Un tagad es beigšu rakstīt, jo man vairs negribās.
Es tiešām ceru, ka mēs brauksim uz to Kalnciemu. Tā vajag un PUNKTS!

Uzrakstīšu rīt. Tad arī būs laiks.