Tā ir mana māsa Vijolīte,kurai ir Mersedess,baseins un istaba ponijam... /Hiacinte Burkā/

KURŠ gan neatcerās šo leģendāro frāzi?

Pilnīgs bērnudārzs. Kā spēlējot bārbijas. ''Man būs rozā kabriolets, milzīga māja un miljonārs pie sāniem''. Ak vai.

Vienkārši... ahh. Daudzas lietas liekas tik bērnišķīgas. Es pat nespēju izskaidrot. Nu damn, nedzīvojam mēs visi Gossip Girl, kur visi ir bagāti, briesmīgi izskatīgi un ar labām manierēm. Wuāāāāāā, ironija šodien plūst no manīm laukā pašai nemanot.

Vispār man ir jāmācās pasaules valstis, jo pirmdien jāatstāsta un man liekas, ka ir sestdienas vakars (ir piektdiena). Elvis pirmdien dzirdēs kko jaunu par sevīm, jo pamodināja mani šorīt. 

Laikam man iet labi. I guess. Un vispār viņi paliks. Vismaz šodien tā saka. Es arī domāju, ka tā būs. Es ceru. Un es saprotu par to pārdomāšanu- tā galu galā nav tāda random joka lieta, par kuru var nolemt jebkurā laikā.

Un ja tiešām Puiks ņēma šodien pie sirds visu ko es teicu, tad jau atkal... sūdīgi man :D *forever alone face, viņa man piezvanīja un pateica, ka ir ārā, bet nepasauca mani, bet tur bija bogdana mazais  draudziņš un es arī nemaz negribēju iejaukties*

Un es pagājšnakt murgoju par viņu. Pateicu visu, visu ko es domāju. Viņa tur bija un man nepalīdzēja, bet sāka attaisnot viņu. Varbūt labi vien ir, ka Elvis piezvanīja.

Nu vispār, jā, man šovakar baigā dusma, es eju čučēt, bet JS sērija bija AWESOME un vispār es vakar redzēju Night of Champions, bet jau parīt ir Hell in a Cell,  tākā esmu atpakaļ zirgā, es joprojām mīlu tos šovus.

Es jau biju to iedomājusies.

Dzīvotu kaimiņos, brīvdienās mēs ietu laukā. Būtu tik forši. Es viņus redzētu tik bieži, ka man apniktu, bet es zinu, ka neapniktu, jo nekad neesmu mīlējusi kādu savu radinieku. Es redzētu kā viņš aug un varbūt izņemtu no bērnudārza, ja es varētu. Man būtu kāds 150 metru attālumā, ar kuru es varētu runāt par un ap visu. Man ir tik žēl, ka es nevaru palīdzēt. Nevaru un viss. Un dažbrīd paliek kauns, ka pašiem iet labi (cik nu labi, jo visi esam ar viņiem un tomēr). Liekas, ka viņi negrib, lai palīdz. Viņa piedos un brauks atpakaļ, kaut gan tas notika pirms gadiem sešiem un notiek vēl šodien.

Es tikai ļoti gribu paņemt viņu un dikti, dikti samīļot. Viņus visus trīs.

Un man ir jāmācās samierināties. Es vienkārši nebiju nekad jutusi tādu sienu pret mani. Pat nezinu, kā lai izskaidro. Ja sākumā likās jocīgi un dīvaini, tad nu jau paliek skumji.

Arī bagātie raud un nabagie smejas.

Ā, es piemirsu, bet man šitas liekas vienkārši ĀSOM. Evai ir pašai sava mašīna! Like omg, how cool is that? Tā pat neskaitās mašīna, bet gan ''kvadracikls pasažieru pārvadāšanai'', kuram ir tikai gāze, bremze, stūre, atpakaļgaita un neitrālais. Nu izskatās pēc vienkāršas, mazas mašīnas, kura atgādina Smart auto.

Viņai pašai ir B1 kategorijas tiesības un ar to var tā mierīgi braukāt. Ei tu nost, cik tas ir forši vnk ielekt savā ''kvadraciklā'' un atbraukt uz treniņu. Es nezinu, man tas liekas baigi forši, uzreiz var sajusties kā pieaugušais, hahaha :D 

Nuja, bet mani pat ar riteni pilsētā nevar laist (Dies pasarg, Krista Vajeika ir to pieredzējusi) un nezinu, vai tiešām 18 gados es spēšu nolikt mašīnas tiesības.... vai 19 gados... vai 35 :D

Raise your weapon and it's over.

Šodien esmu ļoti lepna par sevi. Varbūt kāds to dara katru vakaru, kāds reizi nedēļā, bet es ar tādām lietām nenodarbojos. Nu vienkārši riebjas man skriet. Neciešu, es pati nezinu kāpēc. Tad jau labāk 3h no vietas dodu vaļā Ingas treniņos. Tur vismaz kompānija jautrāka :D

Nu okok, ne par to stāsts. Es sportā noskrēju uz 10. 1 stadiona aplis = 1 balle. Pati cerēju uz 6 vai 7, bet es noskrēju. Ieliku austiņas un jozu. Protams, ātri es neskrēju (vienkārši, jā, es esmu patizla), bet noskrēju visu to gabalu. Finišēju pēdējā (who gives a shit, jo izrādījās, ka es laikam noskrēju 11 apļus. Protams, ka tādas lietas notiek tikai ar mani). Pēc sporta stundas izrēķināju, ka es biju noskrējusi 1/5 daļu no ceļa Jelgava-Līvbērze, tāpēc es pēc ilgstošiem treniņiem varētu skriet uz mājām, nevis tērēt naudu, bet tad Agnese teica, ka tas jau, BET PROTAMS, ir labāk nekā braukt ar riteni :D

Tā nu ar pilnīgi ļenganām kājām devos uz Daces dzīvokli. Atpūtos'n'tad treniņš. Jautri bija...  neskaitot to, ka apmēram ceturtdaļu visa treniņa es ar Ēriku, Kristu un Evu nosēdēju laukā un pļāpāju. Uzzināju, ka Signija ar Ēriku taisa pašas savu mācību firmu un mācīs bērniem dejot. Par treniņu ņems tikai LVL 0.30, tākā es domāju, ka tas ir ideāli, lai mazi bērni bērnudārzā stundiņu palēkātu. Thumbs up, ceru, ka izdosies.

Tā nu atbraucu mājās un atpūšos. Prieks, ka jāmācās pilnīgi nekā nav, jo rīt sporta diena. Protams, ka šodien mēs uzzinājām daudz jauna par mūsu klases audzinātāju (Piemēram, viņš jau 3 gadus ir veģitārietis un rīt vilks tās pašas bikses, kuras šodien), bet es domāju, ka rītdiena būs ideāla. Brauksim ar riteņiem, Annas tētis man ''aizšaus'' vienu, viss čikiniekā. Man liekas, ka tas mūs visus vienos vairāk, nekā ja mēs nosēdētu stundu autobusā. Es jau saku, ka tā arī ir labi, bet man patīk mūsu ideja, tikai mums vēl spēle jāizdomā (Krievu rulete diez derētu?) Tad nu jā... Lietusmētelītis vēl jāiemet somā, rīt no paša rīta iešu modināt Uzari (tas nekas, ka es tikpatkā nezinu, kur šāmējā dzīvo), tad pie Annas pēc riteņa. Pa ceļam Rimi jānopērk visādi sūdiņi un ati-desa delikateses, lai mēs ar Annu varētu piebāzt mūsu kuņģus kopā :)

Tā nu man šodien gāja. Jap, arī visu vēstures kd nodrukājām no  grāmatas. Savā ziņā priecājos, ka mums Turlava :D

Ja tāda ir laulība, tad laikam jau es neprecēšos, bet viņš ir prom. Un neviens nezin, uz cik ilgu laiku, bet ir prom. Virtuves gan vairs nav, viss ir izdemolēts. Man bail par viņiem, man patiešām ir. Un žēl viņas. Viņa ir tik jauka un nekad neko tādu nav pelnījusi. Es gribu sakravāt mantas un braukt tur. Palīdzēt, es pat nezinu ko. Palīdzēt savākt, pieskatīt, saņemties. Ir tik grūti runāt pa telefonu un malt, ka viss būs labi, būs labi, būs labi, bet tagad nebūs. Nebūs tik labi, kā bija 10 gadus atpakaļ. Tā tiešām notiek visur?

Un svēts zvērests, kuru esmu sev devusi jau no 10 gadu vecuma. Es nekad nelietošu alkoholu tad, kad man izveidosies (sāks veidoties)  ģimene. Arī ne šampanieša glāzi vecgada vakarā. Es esmu gājusi cauri daudz kam, lai to saprastu. Pārāk daudz. Pat notikumi, kas notikuši tad, kad bija man 7 sēž iekšā un grauž vakaros, kad jāiet gulēt. Es nekad nepieļautu, ka kas tāds notiktu ar maniem bērniem, jo es viņus mīlēšu pārāk stipri, lai darītu viņiem pāri. Tas arī viss. Arī man šovakar sāp.

#np the pretty reckless- heart

Uhh, kas par vakaru. Tāds tukšs. Nu visa diena jau arī.

Šodien svētdiena, rīt uz skolu. Nezinu kāpēc, bet gribās. Varbūt jau tāpēc, ka klase sāk atvērties un viens otru sākam iepazīst. Es nezinu, bet man patīk. Forši. Esmu sapratusi, ka esmu sirēna, 

bet nevis tā pārdabiskā būtne, kura liek lekt no klintīm un ar skaistumu pievilina, bet tā, kura spiedz kā negudra.

Akjāā, šodien bija baigākais GG maratons. Esmu jau 4. sezonas pusē. Nezinu ko skatīšos tad, kad beigsies sērijas.

Sāku aprast arī ar dejošanu. Tā forši tur :) Biju jau piemirsusi, cik kopumā superīgi ir. Ar pašu Ingu jau priekšgalā. Dita ielika video no Dziesmu svētkiem. Ček it out.

Padomājiet tik, mums pie šitāda mazā, blondā cilvēka dejot jāmācās. Hahaha, pēdējie treniņi vispār bijuši episki, wooohoo!

Un jāatcerās, ka Intrigā nedrīkst skumt, savādāk visi uztaisīs tādu group hug un visādas pārējās izdarības, ka elpot nebūs ko.

Nuja. Tā arī man iet. Labi. Tikai tas, ka manā istabā atkal ir briesmīgi auksts. Mana istaba ir:

a) Vidējā istaba

b)Vismazākā istaba visā dzīvoklī

bet te ir auksts kā ellē(ok, es tikko sapratu ar ko man asocējas elle t.i. vieta, kur visur ir uguns un karsts, tāpēc labāk teikšu auksts kā antarktīdā)! Vienmēr! Es jau saku, ka man te dzīvo kkādi rēgi, kuri neļauj gulēt un taisa tik aukstumu. Man patiesi nebūtu nekas pretī, ja viņi tik sildītu.

Vakar manam vec-vectēvam palika 84 gadi un mēs visi bijām ciemos. Biju ar mammu, ar mammas abām māsām un viņu bērniem (paši labākie brālēni un jaukākā māsīca pasaulē, ticiet man!) un kārtīgi izdauzījos. Es nezinu, kāpēc man tik ļoti patīk opja mājās (trust me, tur ir vājprātīgs grausts, pa gadiem jau viss brūk)... Bet nu tur ir TIK forši. Uzzināju savu radinieku  vārdus līdz pat vecvecvecvecvecmammai. Atradu pastkartes, kuras sūtītas ap 50. gadiem. Atkal spēlējos ar to superīgos reizināšanas mašīnu. Izdauzījos ar sīčiem. Sajutos kā riktīga sīkā, bet tik jautri bija. Ak jāā, mēs uzgājām mājas daļu, kurā nekad nebiju bijusi, jo tā bija izīrēta citiem cilvēkiem. Tad vēl mēs opim ziemai savedām malku. Arī Artis pagales stiepa.

Tad atbrauca mammas māsīcas, ar kurām kontakts tā dikti zudis. Labi, ka nesagaidījām Santu, man pašai arī to negribējās. Liekas, ka viņa vienmēr skatās no augšas (viņai ir arī savi iemesli), bet nu darbu Dstyle nekad neiešu viņai prasīt un arī Ellas autogrāfu man nevajag, pateicos jau iepriekš :D

Tas arī laikam viss. Un nu dziesmiņa, kuru klausos pāris dienas nonstopā.

Šovakar es neciešu savu dzīvi.

Kā man var būt tik auksta māte?

Dabūju bildes 'n' video no telefona

Tā nu tur bija daudz kas sakrājies. Jap, pārsvarā atmiņas. Gan vasara, gan vēl iepriekšējā klase. :)

 Pavasaris. Atceros, ka te es braucu no Kalniem uz Saldu, lai paēstu brokastis :D Pāris dienas pēc Lieldienām. Bildēju tāpēc, ka bija baaaigais sniegs.

 Baigi saulainā Vajeika spēlējas ar Magnētiem. Fizika.

Ou, jā, patika mums fizika. Skatoties uz tagadējo skolotāju, liekas, ka Līcis baigi pietrūks.

 Vēsture. Karš kā nekā :D

 Tās kājas ir Rutai. Bija baigi auksts, viņai sala un apsedza ar somām. Blakus lkm iepozē Viesturs.

 Raimonda gop-stop mūzikas stundā. Man liekas, ka šī bija pēdējā stunda un mēs rakstījām tās vēstules Brankai :D

 Vasara. Mēs ar Ievu būvējam kāršu namiņus.

 LIKE A BOSS :D

 Ojāra darbā. Jap, Ieva bija mans pirmais šī vasara auklējamais.

 Kaķis, kuru atradām. Es viņu nokristīju par Žužū, bet viņu visi sauc par Čiepu. Pati pieradināju :)       ~ jūlija sākums te.

 Čisto pa latišski! Tikai Līvbērzē var atrast vairāk krievus nekā Daugavpilī un tikai Līvbērzē tīri latvieši kļūst par krieviem.

 Ja jūs kārtīgi ieskatītos, tad redzētu, kā mēs ar Vajeiku saslēdzam riteņus. Tur jau sanāk divi vienā gop-stop :D

 Mēs baigi izmirkām. Braucām no promenādes. :D Un uz :D

 Puiks. Kārtējo reizi sēžam pie kultūras nama, tur vienmēr ir frīkin jautri :D

Vakar. Bogdans atklāja panorāmas skatu savā fotoaparātā un es paspēlējos ar savējo.

Tikai mēs izdomāsim stipra lietus laikā sēdēt zem klajas debess trijatā saspiedušās :D

Vajeika žāvē matus.

Līva brauc 8)

Ar mani kkas laikam vairs nav kārtībā.

Replayreplayreplay.

I want justice I want you overthrown
I want courage
I want to stand alone
I want your arrogance and I want your pain
I want your everything and I want your head

I want justice I want you overthrown
I want courage I want to stand alone
I want your arrogance and I want your pain
I want your everything and I want you dead

I want justice I want justice
Give me justice and I want you dead

Rev Theory- Justice

Give me hell yeah!

And give me a hell give me a yeah

Stand up right now

Get ready to go she ain't movin' slow

She's takin' control

Pushin' the pedal through the floor

I'm beggin' for more you better hold on tight

Rev theory-Hell yeah

Es biju pilnīgākā muļķe. Kā es varēju tā domāt par cilvēkiem tikai no tā, ko redzēju bildēs? Omg... Man ir TIK jautra klase (ofcourse there are exceptions)... Liekas, ka mūs visus vienos smiešanās par skolotāju. Tur nav patiešām nekā ļauna, bet... bez tā nevar iztikt. Viņš ir interesants :D Vārds ''interesants'' jāizmanto, lai pēc iespējas saudzīgāk aprakstītu viņu. Man liekas, ka viņā ir slēpts pedo. Sēdēšana pirmajā solā tiešām nav tas, ko vēlos, bet kurš gan mainīsies :D

Šodien pirmās divas bija matemātikas. Bija tik jautri. Sadalījāmies komandās un spēlējām kkādu spēli, kura visiem otrās stundas beigās apnikās. Mūsu komanda (Es, Anna Marta, Elvis, Kaspars un divas meitenes no F klases) palikām otrajā vietā un ēdām konfektes. Brīnos, ka mēs ar Ērmani tik fckin labi satiekam. Hehehe.

Tad bija divas krievu valodas. Es esmu no visas sirds priecīga, ka mācos pie Ivanovas. Vismaz krievu valodā būšu sekmīga, ha :D Visu stundu mācījāmies pamatus, tie man jāatkārto.

Tad bioloģija. Nolīdām ar Annu pašā galā (man ar to skolotāju nav tā pati jaukākā pagātne, bet ko nu tur stāstīt- būs baigi gari). Sākumā nepārsēdināja, bet tad pamanīja, ka es esmu ar brillēm... Tad visus ar brillēm sasēdināja pirmajos solos. Mēs ar Annu tikām otrajā. Tāda diskriminācija, ha :D Laikam jau sapratu, ka viņa grib kā labāk un mani nemaz neatceras. Šī pirmā bioloģijas stunda bija nāvīgi forša un interesanta.

Un tad.... Hehehe. Klases stundas. Eeeeei tu nost, kā viņš mani pirmajā sakaitināja. Blenzu vienā punktā cerēdama tur izdedzināt caurumu. Viņš runāja un aiztika tādas tēmas, kuras viņš nedrīkstētu. Tur bija TIK daudz viņa viedokļa, ka šķērmi metās. Bija pat jāiziet no klases un jānomierinās savādāk jutu, ka bļaušu viņam pretī. Man tik patika viņa teikums : ''Es jau brīnos par to, ko jaunieši redz. Vecāki ballējas un nespēj ballīti iedomāties bez alkohola. Vismaz 99% Latvijas tādu ir,bet es esmu labais tēls, tas izņēmums. Man ir jautri arī bez alkohola'' Nothing more to say.

 Džīzas, kā es gribu Līci atpakaļ... Lai cik skumji tas nebūtu. Fizika man patīk, bet ne jau noteikti pie Spīķa. :(

Nu beigšu rakstīt. Gribu tik teikt to, ka ir superīgi. :) Pagaidām viss iet uz labo pusi, tikai esmu nesaprašanā par pāris lietām. Nekas, gan jau nedomāsies par to vairs. Ja cilvēks grib nekontaktēties, es jau neko.