pirmdiena, 2011. gada 28. februāris

Zombie

To all of you who've wronged me
I am, I am a zombie
Again, again you want me to fall on my head
I am, I am, I am a zombie
How low, how low, how low will you push me
To go, to go, to go, before I lie, lie down dead

 The pretty recless- Zombie

Baigi sen šeit neesmu rakstījusi. Tagad to labošu.
Pagājušo nedēļu nogulēju mājās slima. Pārsvarā man bija ļoti, ļoti slikti. Lika man dzert antibiotikas un sasūtīja uz analīzēm. Tagad esmu vesela, bet sajūta vēl tāda dīvaina. Vēl jūtos vāja un dienas beigās sāp kājas, bieži reibst galva. Nu tā, atkopjos un tagad man liek dzert vitamīnus.

Kopš slimošanas reāli jūtos kā tāds zombijs. Kā esmu mājās- tā visi aizkari ciet. Pilnīgi visi. Mājās saule šķiet pārāk spoža tā, ka pārāk daudz spīd. Atveru aizkarus/žalūzijas tikai tad, kad saule jau riet un viss ir sarkans. Nu, ne sarkans, bet rozāoranždzeltenvioletipersikkrāsā. Tā krāsa ir mana mīļākā.

Šodien biju skolā. Visu slimošanas laiku centos nedomāt par skolu, bet tagad bams. Kontroldarbs šodien, kontroldarbs rīt, kontroldarbs aizparīt. Un neinteresē, ka vielu nezini. Raksti kontroldarbu kaut vai zīlējot. Un vēl prezentācijas. Nu, gan jau kaut kā, bet mājās atbraucu un vnk nokrītu. Tiešām vēl jūtos vāja, bet iekrītu gultā, ja kaut kas besī, tad izraudos un daudzmaz viss ir OK. Viss ir un būs labi, savādāk nevar būt.

Un es atkal pieķeru sevi rēķinot savas vidējās atzīmes. Shit! "Kā būtu, ja es fizikā dabūtu tik un dabūtu šitik". Man šitas jāizbeidz un labi ātri.

Tā man vairs nav ko diži stāstīt. Gribējās vēl šeit ko ierakstīt, bet aizmirsu. Smaidu par Initas galeriju, jo man noteikti arī gribās tādu dekoltē. Huh.

Tikko sapratu, ka man baaaaigi pietrūkst Arta. Mans mazais. Mans mazais vienīgais vīrietis, hehe. Damn, es ceru, ka pagaidām! :D

Ā, līdz mums nonāca sludinājums: "Pārdodu destilācijas (kandžas) aparātu. Varu iemontēt spiediena mērītāju un termometru. Pēc LR likumiem jūs mājās gatavot drīkstat, dzert arī drīkstat tikai pārdot nedrīkstat. Pašizmaksa sanāk 1LS par litru, ja paši veikalā nopirksiet sastāvdaļas. Komplektācijā varu pievienot receptes un pamācības. Tel: ______" <-- Mēs varam derēt, ka pēc šitāda sludinājuma pārdevēju neliek mierā! :D
 Pielikām pie ledusskapja, lai ir ko rādīt mazbērniem, lol :D

I feel it deep within, it's just beneath the skin
I must confess that I feel like a monster
I hate what I've become, the nightmare's just begun
I must confess that I feel like a monster

Skillet- Monster

Mana mūzika ir jocīga. Jap, tas gan.

Once I ran to you. (I ran)
Now I'll run from you.
This tainted love you've given;
I give you all a boy could give you.
Take my tears and that's not nearly enough.
Tainted love.
Tainted love.

Vēl aizdomājos, vai kāds šo sviestu vispār lasa. Un pat ja nelasa- I D C, jo rakstu pati sev, huh :)
Laikam jāizmana kaut kas dizainā, jo sāk apnikt...
We're beautiful garbage
Throw it all away
Wash you off in the shower

trešdiena, 2011. gada 23. februāris

And now I'm mad!

Kas pie velna notiek?! Tas taču nav normāli! Parasti es par tādām lietām necepjos, bet šoreiz kaut kā baigi sadusmojos. Man liekas, ka tā mājās sēdēšana nav baigi labā lieta, jo drīz sākšu uzvesties kā vecs pensionārs, kurš kasās par visu un visiem. Bet es cenšos turēties savos rāmjos, bet par šito baigi saniknojos.
Kas vispār notiek valstī? Tas ir kaut kāds sviests! Kinoteātrī vienkārši paņem un nošauj cilvēku par to, ka viņš ir ēdis popkornu! Un redziet pārāk skaļi! Ok, nu ko tad ar tādu cilvēku dara? Ņem un nošauj! Vai tad nav normāli? NĒ!!!
Vīrietis, trīs bērnu tēvs, (pēc amata spriežot varētu būt arī galvenais ģimenes pelnītājs) vairs nav. Viņu nošāva 13. gadīgās meitas priekšā. Es pat nespēju iedomāties situāciju. Bērnam taču šoks. Tavu tēti nošauj acu priekšā. Trauma atlikušajai dzīvei.
Un tu stāvi, skaties kā tētis mirst un priekšā tev stāv tas mērglis, kurš viņu nošāva. Bļāviens, es pat ziņu portālos tā cilvēka bildi nespēju skatīties. Tāds idiots. Es pat nespēju pateikt vārdos, ko par viņu domāju. Bet viņš ir AIZDOMĀS TURĒTAIS. Da nē, bļāviens, to vīrieti meita nošāva! Kurš gan cits. Tas nekas, ka visa zāle redzēja, kurš to izdarīja. Un labākais tas, ka viņam tikai draud ieslodzījums! Vai nav forši? Sāksim šaut nost visus, kuri mums nepatīk un ja paveiksies- mēs pat cietumā netiksim! :) Isn't that soooooooo coool?
Ā, lieta, kura man patīk vislabāk. Kādā intervijā tas bezsmadzenis teica: "Es negribēju viņu nošaut. Ja es būtu gribējis viņu nošaut, tad šautu galvā vai kur citur." VIŅAM TIKA IEŠAUTAS ČETRAS REIZES! Četras! Tas ir prātā neaptverami! Nu nav tur viņam visi mājās, nav. Un ja tagad viņš tiesas priekšā aizbildinās, ka negribējis nošaut... Nu tad zinieties. 
Kurš idiots viņam deva ieroču atļauju? Tas gan mani interesē. Ziniet, manam tētim gandrīz tādu pagājušo reizi neiedeva, jo viņš gandrīz neizgāja pārbaudi, bet kā TAS TUR varēja? Viņam tak nav visas skrūves! Tas vīrietis nav normāls. Turējis ieroci, jo izteikti draudi. Nebrīnos. Ja skraidi pa pasauli un dari glupības, tad diez vai tevi kāds cienīs un mīlēs.
Bet es par visu šito esmu nereāli nikna. Nu tā riktīgi. Viņam taču jāpiespriež mūža ieslodzījums. Viņš kinoteātrī nošāva cilvēku, kurš ar savu meitu bija atnācis noskatīties filmu. Es reāli to cilvēku nepazinu. Bet tas nav normāli, kas notiek šajā valstī.

sestdiena, 2011. gada 19. februāris

Mamma pareizi teica- es sen nebiju slimojusi ar temperatūru :D

Es eju gulēt jau 10 un ceļos astoņos. Pēc idejas man vajadzētu tā baigi ilgi izgulēties, bet tas nav iespējams. Vienkārši vārtos pa gultu bezjēgā.  Tad par karstu, jo temperatūra krīt, tad par aukstu, jo temperatūra ceļas, bet tad atkal manā izstabā gaiss ir par sausu un Kristai deguns ciet atstājot iespēju elpot tikai caur degunu, bet gulēt un elpot caur muti ir neciešami, tāpēc atkal nevar gulēt :D Damn, es taču neesmu izlepusi caca?! :D
Vakar datorā atradu kkādus pāris mēnešu vecus lejupielādētus diskus. Tik vakar sāku klausīties un iepatikās.


You show the lights that stop me turn to stone
You shine It when I'm alone
And so I tell myself that I'll be strong
And dreaming when they're gone 


Pirms gulētiešanas nav forši klausīties roku, tāpēc kkas mierīgāks bija jāuzliek :D

Es vispār nezinu, kā, pie velna, es saslimu. Ok, klepus parādījās jau 4dienas rītā. Likās tā ok, padzēru sīrupu. Mājās braucot sajutos tā soso, bet domāju, ka tas dēļ saules, kura acīs spīdēja. Vēl norm pasēdēju pie Bogdana, izdarīju vajadzīgās lietas un gāju mājās. Pa ceļam sāku smagi klepot, bet klepus nereāli sāpēja. Nu tā, ka gribās izklepoties, bet nav iespējams. Burtiski iegāzos mājās, nometu visas mantas, atradu to sīrupu un iekritu gultā. Izmērīju temperatūru- 37.1. Cerēju, ka pāries, bet tikai kāpa. Nu vot tā. Kopš tā brīža arī jūtos baigi slikti. Man neļauj kāpt laukā no gultas, bet pa TV galīgi nav ko redzēt. Tā es te dzīvojos pa māju. Hokeju vakar pusi nogulēju, jo temperatūra bija uzkāpusi līdz pat 38 (neatceros, kad man tāda vispār ir bijusi), iedzēru zāles un atkal palika baigi, baigi karsts. Bet tak jāievīstās vēl segās, jo tā redz  vajagot. Es jau teicu, ka ja būtu varējusi, tad jau sen būtu sētā vārtījusies sniegā. Bet vispār es esmu uztraukusies, jo pēc baigās ārstēšanās klepus joprojām nežēlīgi sāp. Es jau teicu mammai, ka ja tā turpināsies, tad iešu pie ārsta klausīties plaušas, jo tēvs jau bļaustās, ka ar plaušām joki mazi (to saka cilvēks, kurš pīpē jau 15 gadus :DD )

Un lai vispār būtu ideāli, mans kosmetologs pazvanīja un teica, ka šodien viņam ir vairāki  brīvi laiki, bet prooootams, ka man tomēr būs jāgaida līdz 5. martam, jo mani nelaiž un diez vai arī es pati brauktu. Nedrīkst ielaist, jāizārstējas.

Nu sooo.. Nuja. Tā es te dzīvojos. Izlēmu, ka noteikti iešu mācīties uz Jelgavas Amatniecības vidusskolu, jo man patīk puvuši dēļi. Mamma sāka smieties. Tētis teica, ka tagad vismaz nebūs jāiet uz frizētavu, lai nogrieztu matus :D

Tētim šodien volejbola spēles, kur arī es gribēju būt. Tā vietā viņš man šodien pērk zāles :D
Es tiešām ceru, ka 1dien vēl nebūšu skolā. Nu es zinu, ka tā nevar, bet laikam tur ir ģeogrāfijas kontroldarbs... :D

No rīta noskatījos Step Up 2 : the streets. Izdomāju, ka tomēr trešā daļa ir mana mīļākā.

Kad vakarā vecāki aizbrauks uz pirti būs klusām jāpielavās pie pc un jānoskatās Friday SmackDown. Nu c'moon, tas man IR jānoskatās :)

Kickin', ass takin' names, cashing checks, and breakin necks, the champ is here.
-John Cena

trešdiena, 2011. gada 16. februāris

Ko lai dara?!

Un tagad atkal viss ir kājām gaisā. Pilnīgi viss. Kur palika mana pārliecība, ka jajjaāā, es tak pēc devītās iešu JVĢ un uz d klasi! Nē, uz koledžām es neiešu, jo gribu iegūt pilnu vidusskolas izglītību? Darbs, nē, darbs pagaidīs, jo protams, ka līdz 30 gadiem mani uzturēs vecāki, jo gaidīs kamēr izmācīšos.... FUFELIS!
Viss ir viens vienīgs FU-FE-LIS!

Es tiešām nezinu, ko lai dara. No vienas puses- ok, iet vidusskolā, pagaidām bez nekāda stresa, izdomāšu, ko gribu darīt. Kaut gan sen jau domas slīdēja uz skolotāju vai ārsti. Pat bija poofig, kādu ārsti. Abi varianti reāli izkrita, jo skolotājam mūsdienās būt ir tīrā nāve, bet par ārstu mācies līdz gadiem 30... Nē, laikam nebija pofig, kādu ārsti,jo gribējās būt par pediatru. Bet tad atkal padomājot... Ja zaudē bērniņu, noskaties vecākos.. Tas tak ir šausmīgi. Un vainas apziņa? Bez tādas neizpalikt. Es taču vienkārši nevarētu.

Es nezinu, vai NMP ēnot es izvēlējos apzināti vai nē. Gribējās jau tikt Stradiņos. Bet tagad domāju, ka tur pat būtu neinteresantāk. Jelgavas kolektīvs likās tik foršs un patīkams... Interesants darbs. Un man tik sireāli iepatikās dispečeres darbs. Es pat nezinu, kapēc. Iepatikās un viss. Kaut vai nosit. Pie pc strādāt mācētu un medicīnas pamatus es taču izmācītos, lai kaut ko varētu uzreiz palīdzēt, kamēr brigāde brauc. (Nu like, kkas jau ir jāpasaka) :S

Un ko es darīšu Rīgā 16 gados? Kojās? Īrēt kko? Vienai? Mani taču nelaidīs. Bet es tiešām gribu. Man ir jāpārliecina vecāki. Paga. Bet paskatoties vairāk... vajag tak vidējo izglītību! Tas sanāk.. VIDUSSKOLA! Man tik tiešām varētu izdoties. wow.

Tad ja es vēlos strādāt Zemgales reģiona NMP (es tiešām zinu, ka strādātu Jelgavā) man sanāk iet vidusskolas b klasē (not so bad at all), nolikt eksāmenus un doties uz RMK.

Ā, un ēnudiena man ļoti, patika. Jā, es tiešām biju iedomājusies, ka mūs pavizinās, bet nekā :D Forši visu izrādīja, pastāstīja :)

-Gling, glang
- *atveras durvis, parādās tante*
-Mēs esam ēnas.

Maybe that's not that bad at all.

otrdiena, 2011. gada 15. februāris

Kā es šodien atsēdēju skolā jeb projektu nedēļa/karjeras dienas rullē.

Ja godīgi, tad man tiešām patīk laiks laukā. Atkal nācu no autobusa un smaidīju (varbūt es nesmaidīju, tikai dīvaini šķobījos, jo saule baigi spoži spīdēja acīs, bet nu es nezinu) Ļoti, ļoti patīk. Logs līdz galam vaļā un es elpoju svaigo gaisu :) Pīka gan tika aiznesta uz virtuvi, jo mans mazais nabadziņš nopietni šķauda, mēs ar Mā jau vakar vakarā sākām nopietnu ārstēšanu :)
Bļāviens, es dievinu ziemu.
Vispār ja man prasa mīļāko gadalaiku, tad es nezinu, ko lai atbild. Man patīk visi. Es mīlu ziemas ar balto sniedziņu un aukstumu (akjā, šodien autobusā braucot redzēju, ka dūmi no skursteņiem tik taisni debesīs kūp. Tik superīgi izskatās). Mīlu vasaru naktis ar sienāžiem. Pavasari, kad viss plaukst un smaržo zāle. Un rudeni, kad zied asteres un diemžēl (bet varbūt par laimi) ir jāiet uz skolu, kura sākumā šķiet baigi foršā, jo, piemēram, es visu iepriekšējo vasaru baigi nogarlaikojos. Ceru gan, ka nākošā būs foršāka.                

 
Bij vēlme mainīt pasauli mainīt lai, kā dienā 
būtu pat naktī gaišs, un kurš gan cits to paveikt spēs, 
ja ne es.

Vecāki neņem mani par pilnu. Reāli viņi tiešām netic, cik ļoti es mīlu dzīvniekus. Tik stulbi, ja tevi nenovērtē paši vecāki, bet negribas arī viņiem neko baigi pierādīt. Tāda stulba sajūta. Khm.

Vakar manā čuhņā bija īpašs viesis- Krista :D Atbrauca, lai izvestu mani- nelaimes čupu laukā, haha :D Bija jautri, jo divas vienkārši vilkās pāri laukam, lai tiktu graustā :D Tēvs pēctam uz mani bļāva, kāpēc vedu draudzeni uz attīrītavu, jo viņš arī, galu galā, varētu mūs aizvest uz mežu. Like dooooooooooooh. Kāpēc viņš par to nepateica ātrāk? :D Es pati sen arī neesmu bijusi mežā. Huh.

Svētdien biju pie opja. Lielāko ciemošanās daļu ar Rondu nodzīvojos pa āru. Izskatās, ka tam sunim bijusi atņemta bērnība, jo viņa pat uz kociņu nereaģē. Pamet, viņa pieskrien pie tā, uz tevi stulbi paskatās un skrien tev virsū, lai saplēstu jaku un bikses. Tas suns ir kas neredzēts, jo nu jau arī manai cepurei ir izvilkti daži diegi, hahaha :D Bet viņa var būt arī tik sasodīti mīļa'n'jauka :)

Reāli man besī ārā cilvēki, kuri melo. Nu c'moon, draugam tā samelot. Tik stulbi. Un tad pa visu netu lielīties, cik fckin forši iet. Aghrgehrgehhhhrrrrr....

Opā, jaunumi. Marina piekrita iziet laukā, būs jānopērk burbuļpūšamais :D [It's a miracle!!!!]

Ā, un uz virsrakstu attiecoties... Man skolā gāja labi, trīs stundas, mācījāmies vienīgi latviešu valodā, vēstures filma bija ok, ar Agnesi, Līzu un Renāti normāli paēdām čillī picā :)

P.s. Es joprojām kopš 5dienas brīnos par dažiem cilvēkiem. That's kinda wierd. Un var redzēt (vai nu man arī tā liekas), ka tam cilvēkam attieksme pavisam cita.

[12:57:16] J. McD.: heyyy
[12:57:19] Krista: hello ;D
[12:57:22] J. McD.: how are you? :)
[12:57:28] Krista: i'm fine, thanks. just arrived from school
[12:57:28] J. McD.: so early?
[12:57:29] Krista: yeah. i had only 3 lessons :D
[12:57:43] J. McD.: oh that's grate! :)
[12:57:44] Krista: btw how are you?
[12:58:24] J. McD.: i'm in love.

Awwwwwwwwwwwww :)

trešdiena, 2011. gada 9. februāris

Cilvēkam vajag suni. Es pēc idejas esmu cilvēks. Kapēc man nav suņa?

Es šovakar nereāli skumstu. Un pat nezinu kapēc. Tas ir tik ļoti streidž. Es gribu iet laukā un priecāties, bet, redziet, man jau nav ar ko. Es tiešām nesaprotu. Man besī ārā sēdēt mājās kā kaut kādai sēnei. Es tiešām arī tāda jūtos. Visas saka, ka neies laukā, jo redz visādas svarīgas lietas jādara. Ok, es saprotu, bet tiešām ir nomācoši no 3. stāva loga skatīties kā riet saule. Un tā riet tik ļoti skaisti, ka jāskumst, ka sēdi istabā. Un man nav neviena. Pilnīgi. Es Līvbērzē jūtos kā emo bez draugiem.

Es biju gatava iet viena pati pa mežu. Man tur ļoti patīk.
Un tad es iedomājos kā būtu, ja man būtu suns.

Man tiešām būtu ko darīt. Un ar ko darīt. Ja vien es nedzīvotu nolādētā, mazā dzīvoklī man būtu suns. Privātmāja būtu perfekti. Es tik ļoti izbaudu svētdienas,kad ar opja suņiem eju pa mežu. Tas ir vienkārši fascinējoši. Suns ir vnk tāda drošības sajūta un draugs.
Es neesmu caca, kura spiedz mammai "Mammu, man VAJAG!". Bet man tiešām ļoti , ļoti gribās kādu mājās. Kurš tevi tā forši sagaida un priecājas. Ak Dievs, tas būtu lieliski. Un es klaiņotu ārā stundām ilgi. Es par viņu rūpētos un viņš būtu mans.
Bet es pati saprotu, ka patlaban man nevar būt suņa.



Asaras acīs, kamols kaklā un aiz loga riet saule.
Es šovakar jūtos tik ļoti vientuļi.

pirmdiena, 2011. gada 7. februāris

Šurburmurdurlukā? :D

Man ir jautri. Un es domāju, ka tas ir labi.
Man vispār pēdējā laikā iet labi. Vienkārši iešu cauri dienām.

5diena.
Yay! Atpakaļ skolā! Ok, no rīta puses vairāk **** this, i'm going home, bet pēc skolas viss bija ideāli. Ar Kristu bija baigi jautri, āā, jāā, pareizi. Es viņu iepazīstināju ar reslingu, hahaha. :D Viņa teica,ka ir "smieklīgi, ka onkuļi peldbiksēs skraida un kaujas", nu vai arī kkā tā, bet man arī tā liekas. Es, galu galā, reslingu skatos kā šovu, nevis sporta veidu.
Slidot bija super. Man tiešām liels prieks, ka tiku un bija jautri redzēt Līzu slidojot :D Un Anna arī bija! Un mēs tak spēlējām ķerītes! Hahaha :D Viesturs teica, ka mums ir skilzzz (kas noteikti ir neapšaubāmi), bet es uz visu mūžu atcerēos to, kā mēs slēpāmies aiz borta :D Es tiešām esmu ļoti priecīga,ka man ir tādi draugi. Bieži vien jau mēs nenovērtējam, kas mums tā īsti ir, tik pukstam par to, kā mums nav.


If I were made of stone could you shake my soul
To its very core like no one could before
Now you turned me into such a fool and you know it's true
And if I never make it back to you, just know I wanted to
-Finger Eleven- Stone soul
6diena.
Atbraucu mājās, visu dienu baigā chillllllllā :D Nekas, vismaz atpūtos.
7diena.
Ārā fantastiskākā diena pa visu ziemu. Ārprāts, ideāli. Šo 7dienu es pat piecietu (man tik tiešām riebjas 7dienas). Biju laukā, pārēdos konfektes. Vispār ideāla diena, arī chiiiiiiiiiiiiiiiiiil :D

1diena.
Es pat neteiktu, ka pirmdienas ir briesmīgas. Man patīk. Tikai vizuālās mākslas kā pirmās stundas ir patiesi stulbas. Jā, arī šodien pabesījos, bet nu c'moon, kuram tā nav? Un es šodien nevarēju atrast smuku nagulaku (es esmu pārāk izvēlīga) :D Un es beidzot jūtu, ka atgriežas apetīte. Es varu ēst nonstopā un domāju, ka esmu atpakaļ jau kāda biju, hahaha :D
Galvas reiboņi gan nav forši.
Matemātikas arī ne.
Bet Dolph Ziggler gan ir :D
Un šis vakars arī ir foršs.
[21:21:21] Zvērs: hsrtjentejt
[21:21:26] Zvērs: ātri
[21:21:27] Krista: ko?
[21:21:28] Krista: :D
[21:21:32] Zvērs: motivācijas vēstule
[21:21:40] Zvērs: ;īdz rītdienia varpieteikties
[21:21:41] Krista: ā?
[21:21:42] Krista: :D
[21:21:43] Krista: [cenzēts]
[21:21:43] Krista: NĒ
[21:21:44] Krista: TAK
[21:21:46] Krista: tu muldi
[21:21:47] Krista: 1!
[21:21:49] Krista: akidevs
[21:21:55] Zvērs: ātri
[21:21:56] Zvērs: LD
[21:22:03] Krista: AKDMDIENS
[21:22:17] Krista: labi, ka es ienācu!
[21:22:21] Krista: āāāāāārprāts
[21:22:24] Krista: tu atkal mani glāb!

Someday, somehow
I'm gonna make it all right but not right now
I know you're wondering when
(You're the only one who knows that)
Someday, somehow
I'm gonna make it all right but not right now
I know you're wondering when
Nickleback-Someday


Forrest Gump: My Mama always said you've got to put the past behind you before you can move on. 

Man kādu vakaru jānoskatās tā filma. Sen neesmu redzējusi. ♥

ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris

[14:06:20] J McDeezl: yayy for foreign friends!

Tātad es šīs divas dienas (3dienu un 4dienu) esmu nogulējusi mājās. Iemesls-nothing mutch, pati esmu vainīga. Man jau saka, ka nepārstāju darīt kaut ko sliktu līdz brīdim, kad viss noiet greizi. Nujā. Tās bija briesmīgākās sajūtas mūžā un tas nav tā vērts. Gandrīz visu 3dienu nogulēju pa gultu. Nebija man spēka, nebija gribēšanas un nebija iemesla celties. Jutos sūdīgi un kauns par to, ko pati sev nodarīju.
Bet nu tas bija vakar. Lai gan arī šodien paliku mājās, jūtos 100000000% labāk. Atdzīstu, ka vakar nebija patīkami iet gulēt zinot, ka nāks rīt un atkal iespējams sāpēs. Bet nesāpēja.

Akjā, es uzzināju, ka neesmu vienigā WWE fane Latvijā!:D Pieteicos domubiedros un tur ir cilvēki! Daudz! Un viņi arī daudzko saprot! Vairāk par mani! :D Tākā man vēl ir ko mācīties.

Šorīt noskatījos Marley & Me. Dzīvniekmīļiem jāaizledz skatīties tādas filmas, jo rīts sākās ar pinkšķēšanu filmas beigās (nē, es nespēju noskatīties kā ģimenes mīlulis mirst).


Un tagad šodienas lielais stāsts. Es omegle.com (ķipa tas pats onlychat, tik tur viss ātrāk un vairāk cilvēku, ā un angļu valodā) esmu iegājusi pāris reizes un pēc teksta "asl" (age, sex, location) vienmēr esmu izgājusi. Šodien bija baigā garlaicība, tāpēc atkal tur iegāju. Tas bija reāli streindž, bet es satiku čali ar kuru es nočatoju divas stundas! Viņš vienkārši bija pārāk sakarīgs un tas tiešām bija dīvaini. Kopumā uzzināju, ka
  1. Viņam ir 20 gadi
  2. Viņš ir Džonijs
  3. Viņš ir no Sietlas
  4. Pie viņa bija pus4 naktī un kopš 12 gada vecuma viņam ir miega traucējumi, tāpēc viņš pīpē kanabisu (jā, jā, the same weed, bet viņš neizklausījās sapīpējies), jo tad viņš iemieg līdz ar saules gaismu.
  5. Viņam riebjas U.S.A.
  6. Kopš 16 gadiem viņš neiet skolā. Tagad viņš vienkārši iestājās koledžā un normāli turpināja mācīties.
  7. Viņam ir suns Belladonna, kas no itāļu valodas ir skaistā meitene lkm.
  8. Viņš ir nenormāli sakarīgs.
Tā es reāli ļoti ilgi varētu turpināt, bet es saku, tas bija streindž. Kad viņš sāka beidzot iemigt (man tiešām palika žēl tā cilvēka) viņš piedāvāja apmainīties ar skype nikiem. Akjā, omeglē pēdējais teksts bija tik jauks, bet es diemžēl aizvēru lapu.


Diena bija lieliska, bet es tiešām mājās nogarlaikojos. Rīt uz skolu! Yayyy!



[14:06:58] J McDeezl: awesome! :D I'm the best you'll get from this shit hole lol