sestdiena, 2011. gada 19. februāris

Mamma pareizi teica- es sen nebiju slimojusi ar temperatūru :D

Es eju gulēt jau 10 un ceļos astoņos. Pēc idejas man vajadzētu tā baigi ilgi izgulēties, bet tas nav iespējams. Vienkārši vārtos pa gultu bezjēgā.  Tad par karstu, jo temperatūra krīt, tad par aukstu, jo temperatūra ceļas, bet tad atkal manā izstabā gaiss ir par sausu un Kristai deguns ciet atstājot iespēju elpot tikai caur degunu, bet gulēt un elpot caur muti ir neciešami, tāpēc atkal nevar gulēt :D Damn, es taču neesmu izlepusi caca?! :D
Vakar datorā atradu kkādus pāris mēnešu vecus lejupielādētus diskus. Tik vakar sāku klausīties un iepatikās.


You show the lights that stop me turn to stone
You shine It when I'm alone
And so I tell myself that I'll be strong
And dreaming when they're gone 


Pirms gulētiešanas nav forši klausīties roku, tāpēc kkas mierīgāks bija jāuzliek :D

Es vispār nezinu, kā, pie velna, es saslimu. Ok, klepus parādījās jau 4dienas rītā. Likās tā ok, padzēru sīrupu. Mājās braucot sajutos tā soso, bet domāju, ka tas dēļ saules, kura acīs spīdēja. Vēl norm pasēdēju pie Bogdana, izdarīju vajadzīgās lietas un gāju mājās. Pa ceļam sāku smagi klepot, bet klepus nereāli sāpēja. Nu tā, ka gribās izklepoties, bet nav iespējams. Burtiski iegāzos mājās, nometu visas mantas, atradu to sīrupu un iekritu gultā. Izmērīju temperatūru- 37.1. Cerēju, ka pāries, bet tikai kāpa. Nu vot tā. Kopš tā brīža arī jūtos baigi slikti. Man neļauj kāpt laukā no gultas, bet pa TV galīgi nav ko redzēt. Tā es te dzīvojos pa māju. Hokeju vakar pusi nogulēju, jo temperatūra bija uzkāpusi līdz pat 38 (neatceros, kad man tāda vispār ir bijusi), iedzēru zāles un atkal palika baigi, baigi karsts. Bet tak jāievīstās vēl segās, jo tā redz  vajagot. Es jau teicu, ka ja būtu varējusi, tad jau sen būtu sētā vārtījusies sniegā. Bet vispār es esmu uztraukusies, jo pēc baigās ārstēšanās klepus joprojām nežēlīgi sāp. Es jau teicu mammai, ka ja tā turpināsies, tad iešu pie ārsta klausīties plaušas, jo tēvs jau bļaustās, ka ar plaušām joki mazi (to saka cilvēks, kurš pīpē jau 15 gadus :DD )

Un lai vispār būtu ideāli, mans kosmetologs pazvanīja un teica, ka šodien viņam ir vairāki  brīvi laiki, bet prooootams, ka man tomēr būs jāgaida līdz 5. martam, jo mani nelaiž un diez vai arī es pati brauktu. Nedrīkst ielaist, jāizārstējas.

Nu sooo.. Nuja. Tā es te dzīvojos. Izlēmu, ka noteikti iešu mācīties uz Jelgavas Amatniecības vidusskolu, jo man patīk puvuši dēļi. Mamma sāka smieties. Tētis teica, ka tagad vismaz nebūs jāiet uz frizētavu, lai nogrieztu matus :D

Tētim šodien volejbola spēles, kur arī es gribēju būt. Tā vietā viņš man šodien pērk zāles :D
Es tiešām ceru, ka 1dien vēl nebūšu skolā. Nu es zinu, ka tā nevar, bet laikam tur ir ģeogrāfijas kontroldarbs... :D

No rīta noskatījos Step Up 2 : the streets. Izdomāju, ka tomēr trešā daļa ir mana mīļākā.

Kad vakarā vecāki aizbrauks uz pirti būs klusām jāpielavās pie pc un jānoskatās Friday SmackDown. Nu c'moon, tas man IR jānoskatās :)

Kickin', ass takin' names, cashing checks, and breakin necks, the champ is here.
-John Cena

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru