Feeeeelin' sooooooo damn good :)

If God is a DJ
Life is a dance floor
Love is the rhythm
You are the music
If God is a DJ
Life is a dance floor
You get what you're given
It's all how you use it...

Es jūtos tiiiik labi :)

Šodiena bija viens liels burbulis. Smile! :)

Smaidam! -Tā saka Mārtiņš no grāmatas Vāvere.

Man tā grāmata patīk. 

Bogdanam pamatīgi aizgāja ciet braucot uz Līvbērzi.

Man patīk Marinas blogs, kur viņa visus nodirš :D:D:D:D

Marin, tas nav patiesi. Tu pati redzēji, cik otstalaja viņa bija. Bērnam galīgi šīferis aizbrauca :DDD

Svētdien bijām uz zemes stundu estrādē. Tik forši bija. Dzērām tēju un salām pie ugunskura. Marina izrādīja savas izcilās lasīšanas prasmes, dziedod :

Liepu laiva

Viegla Laila

Akdievs, es vienkārši nespēju noturēties. Smējāmies līdz asarām.
Jānomaina lkm mixpods beidzot :D
Es te gribēju likt citātus, bet man tos mēslus neliek. Daaaamn :D

F**k you and f**k her too :)

Man šodien bija pilnīgi ideāls garīgais, līdz to nesabojāja. Nu c'moon, itkā es kko būtu izdarījusi. Man pat pofig! Man ir citi draugi, cita dzīve, citas intereses. Jā, proootams, man ir lieliskas draudzenes tepat no Līvbērzes (šodien tas pierādījās), bet laikam ir cilvēki, kuri negrib redzēt mani un tātad es arī negribu viņus redzēt. Fuck. Fuck fuck fuck fuck. Es varētu uzsprāgt tagad.

Es tiešām priecājos par šo vakaru līdz šim.

Bļa un es pat neko neesmu izdarījusi! (Nu vismaz man tā liekas)

Aj, fuck. Visas cacas. Laikam jau arī es tagad iederos šajā kategorijā, jo man ir tonālais krems. Oh, es tiešām esmu maita :)

Vispār  šodien biju Dinamo noslēguma spēlē. Man patika mūziķi, vairāk nekas. Tiešām. Nebija forši.

Atbraucu mājās un pēc 15 minūtēm jau biju ārā. Tagad tik jāizkrāmē soma un es nezinu kā, bet jāizmācās. Lol. :D

Es tiešām nezinu, kā es to paspēšu, bet laikam jau jāsāk ar to, ka es beidzot noiešu no pc. Gan jau sākšu... Mazliet vēlāk :)

Es esmu palikusi bez mūzikas un bez prāta!

Ohhh. Vienīgais vakars, kad tā pa mierīgo varu piesēsties pie pc un sarakstīt blogu. Tiešām ilgi te neesmu rādījusies, jo šeit ir TIEŠĀM daudz ko darīt! Palīdzēt to, šito. Tagad reāli man ir liela, liela prakse bērnu pieskatīšanā un gatavošanā. Drīz ar Agneses receptēm sitīšu pāri mammu :D

Jāraksta laikam pa dienām, lai es pati kārtīgi atcerētos.

5.diena.

Skola (es tādu neatceros, bet lkm bija ok :D), atskrēju uz autobusu, vilšanas 'n' asaras. Man tiešām bija skumji, ka pret mani tā izturās. Lai vai kā- tagad tas viss ir izrunāts un ir ok. Bet tajā brīdī man tiešām bija šoks. Iesēdos autobusā, braucu. Dobelē sakāpa briesmīgi daudz cilvēku, tāpēc savā vietā palaidu kkādu vecu tantiņu. Viss bija ok, līdz viņa nesāka lamāties (krievu valodā) un rādīt vidējos kkādiem krievu skinhediem. Viņa bija reālā pāli (es tiešām nebiju redzējusi tik piedzērušos nevienu omi). Viņa mani aicināja iet dzīvot pie sevis, jo "tur ir labi, tikai ūdeni mēs ņemam no akas. Nekas, garšīgs, svaigs ūdens". Man tiešām palika bail, jo tie skinhedi arī bija diezgan briesmīgi... Nu izkāpa visi tie frīki savos pāķos, viss ok. Dzīva tiku līdz Kalniem.

6.diena.

Mani pamodināja 8 no rīta bļaujot "BRAUCAM UZ HESĪTI!" Es tiešām sataisījos pa 5 minūtēm un jau 10 pāri 8 biju mašīnā ceļā uz Saldu. Nekad nebiju brokastis ēdusi hesburgerā, bet nesūdzējos. Huh.

7.diena.

Neko neatceros

1.diena.

Arī ne

2.diena.

Nu vispār visas trīs šitās bija tādas pelēkās dienas, jo pieskatīju Arti un neviens negribēja ar mani nākt ārā un arī Artis ir mazliet apslimis. Tā nu mēs te malāmies. Mans sīcis gan tāds baigi foršais paliek. Es viņam esmu Kitiņa un tā.. Runā visu ko un es viņam iemācīju teikt Džons Sinna. Ā, jā, piemirsu piebilst. Ar Raineru 1dien skatījāmies WWE. Nekad neesmu tik ļoti ar kādu kopā priecājusies par reslingu. Ar Raineru arī visu nedēļu spēlējam PS2 spēli RAW vs SMACKDOWN. Piebildīšu, ka man ir 15, bet viņam 7 gadi :D Saliku somas, bet nekad Kalnos neesmu likusi somas bez raudāšanas. Vienkārši vienmēr ir iemesls, lai es paspētu tā pamatīgi izraudāties. Huh, man laikam te tiešām patīk.

3.diena.

Pamodos ar domu Es nositīšu Agnesi, jo bija sarunāts, ka viņa mani pamodinās 7, jo man 8 jābūt pie Ausmas, lai brauktu uz Saldu. Viņa pie manis ieskrien pulksten 7:30 bļaudama, ka es neesmu dzirdējusi sms (kurš gan modina nosūtos SMS! :D) tā nu es pa 20 minūtēm paspēju izmazgāt matus, paēst un sataisīties. Sametu arī somā vēl pāris lietas. Paspēju pie Ausmas. Mēs 9 bijām Saldū. Mans autobuss uz Jelgavu atgāja tikai 9:50, tāpēc aizšpagoju uz Rimi, uztaisīju sev klietna karti un sapirku pāris figņas, lai autobusā nebūtu garlaicīgi. So... Uz perona izgāju 9:45. Skatos, ka man biļetē rakstīts piektais perons. Tieši 9:50 manā peronā (piektajā) pienāk autobuss RĪGA-SALDUS-LIEPĀJA (caur Jelgavu un Dobeli)... Mkey. Iekāpju iekšā. Prasu šoferim,vai šis autobuss brauc uz Jelgavu. Jā, jā, braucot. Iekārtojos vietā, izvelku žurnālu, lasu. Kad pēc pāris minūtēm saprotu, ka autobuss brauc nepareizajā virzienā (galīgi ne uz Jelgavu) momentā apgriežos un paprasu onkulim aiz muguras (tā baigi histēriski ŠITAS BRAUC UZ LIEPĀJU?!?!?!) Onka māj ar galvu. Panika... Like ko es darītu Liepājā?! Nenormāli sabijos- zvanu mātei. Neceļ. Zvanu Agnesei- saka, lai kāpju Skrundā laukā, tur mani paņems Jānis, kuram pa ceļam no darba. Tā darīšu. Mamma atzvana. Viņai stress, man pārgājis, es tik smejos. Man pašai tas likās nereāli funny. Pazvanīju Līzai, pateicu, ka netikšu :( Nu fuck, Karma's bitch. Tagad visa Meieru ģimene (un ne tikai) par mani smejas. Visu dienu :D Man pašai arī tas liekas smieklīgi, bet tas, ka es netieku mājās un pie Līzas vairs nav. Un es vispār neesmu neko mācījusies... Nu sūdīgi, bet gan jau kkā izvilkšu.

No tieši šodienas secinu, ka :

1. Biļeti vienmēr pirkšu pie šofera
2. Un vairāk neko neskaitot to, ka esmu blonda.
3. Jā, un Karma tiešām ir maita. Es jau biju saplānojusi, ko pirkšu.

Nu vispār tagad pašai baigā škrobe, ka netieku. Mēsls.

Šitas PC mani briesmīgi necieš, jo nespēju te neko noformēt. Nu ok, lai šitas raksts paliek tāds, kāds ir un mājās vnk izrediģēšu.

Shitday.

Es droši vien tev nevaru pateikt kas es esmu, bet apzinos, kas es neesmu.

Es neesmu pofigiste. Nē, man nav pofig. Man sāp tas, ko tu man saki. Tas mani aizvaino un es jūtos slikti. Man ir apnicis klausīties tajā, cik slikta es esmu. Un tā vienmēr. Es nevaru to pateikt acīs, jo zinu, ka tad tu atkal dusmosies un atkal man sāpēs, jo tev lieliski izdodas visu pagriezt pret mani. Es bieži vien jūtos tā, itkā censtos bez iemesla. Es jūtos ignorēta un man tas riebjas. Nē, es neesmu greizsirdīga, bet tā nu tas ir. Es nezinu, kas ir noticis (bet varbūt arī lieliski zinu), bet tas nav forši. Vairs nav. Un es atceros. Visu. Katru vārdu. Un tas mani moka.

Es neesmu perfekta, varbūt pat neesmu laba. Es neesmu nauda, lai visiem patiktu. Es lieliski apzinos, ka nekad nevarēšu patikt visiem un liekas, ka bieži vien tas man ir OK. Kāpēc tu no manis gaidi ko tādu, ko tu nedod citiem? Man ir smadzenes un man ir viedoklis. Ja tev tas nepatīk, tad es laikam nebūšu domāta tev.

Es neesmu īpaši mierīga. Man galvā un apkārt valda haoss. Es neesmu izlēmīga un patlaban es nezinu, ko es vēlos. Es ātri uzvelkos un man ātri mainās garastāvoklis. Tici man- ļoti ātri. No rītiem mani netraucēt, vēlos vakaros tāpat. Es varbūt neesmu kaprīza, bet par to es nezinu. Vismaz cenšos nebūt.

Jā, šis ieraksts ir dumjš, bet kā lai savādāk raksta, lai tu saproti?

This is shitday. And I'm still thinking 'bout it.

Heeeeel yeeeeeeah (kvadrāts)

Pāķi tikuši uz maķīti, lol :D
Mēs esam sexuālas :D

Es nezinu kāpēc, bet vēl tagad smejos par šito bildi. Atmiņas no ekskursijas, huh :D

Feelin' sick.

Es varu noskatīties dažādas cilvēka slimības, varu skatīties visādas preteklības. Kad uznāk un nav ko darīt varu paskatīties arī spoki.lv šoka sadaļu, bet nekad nespēšu mierīgi noskatīties dzīvniekmocīšanu. Nekad.

Jāmet nost gaļas ēšana kādam laikam.

Šīvakara dziļā doma.

C-R-A-Z-Y!

Šīs divas dienas bija vienkārši ĀĀĀĀĀĀĀ! Tik forši cilvēki, emocijas. :) Sākšu ar 5dienu ;D

Pirmās trīs stundas tā ok...(Neskaitot to, ka es vairs garus dzejoļus nemācīšos, telefonu atkal pazaudēju (bet par laimi dabūju atpakaļ) un neaizgāju uzrakstīt ķīmijas kd) :D Nu tad par visu no sākuma.

Izbraucām 12 atbraucām 7. Viss :D

Nu ok, lkm jau te uzrakstīšu visu. Braucu ar klasi, no kuras zināju labi ja 4 cilvēkus. Sākumā bija tā mazliet dīvaini, bet tad jau tā lieta aizgāja, haha :D Veselības muzejā bija jautri! (Es tiešām nezinu, kur lai liek tos kondōmus, lkm kādam atdāvināšu :D ), tagad aizdomājos par cilvēkiem, kuri sagrābās veselus 30... Nuja :D Tur visu mums tā ļoti atklāti pastāstīja. ĻOTI. Bet nu bija ok, man pats muzejs patika. Es pati tur biju pirmo reizi. Vienīgā, jo pārējie tur bija jau otro, jo skolotāja otro gadu pēc kārtas noorganizēja ekskursiju uz vienu un to pašu muzeju.... FUN! :D

Tālāk uz Skola 2011. Mērķis- grāb visu, kas ir 4 free! :D Bet tā arī reāli bija. Man ir vesela kaudze ar bukletiem, bet es interesējos tikai par diviem, hah. Bet mēs dabūjām foršu Open somu. Laikam neizcelsimies ar oriģinalitāti, jo tādi būs visiem, kuri tur bija... :D Vēl man ir forša uzlīme ar uzrakstu "Neesi cirvis!" un konfekte, kuru jau apēdu. Tur tiešām bija ko darīt. Pēc divu stundu staigāšanas mana mugura sāpēja un kājas knapi vilkās. Aizgājām uz autobusu un aizbrācuām uz... maķīti! Es tiešām sen nebiju ēdusi McDonalds un es biju noilgojos pēc tā saldējuma... Pat tagad siekalas mutē saskrēja. Vienkārši NAV labāka saldējuma par to :) McDonalds mums bija dota tikai pusstunda, tāpēc sanāca tikai aizskriet, nopirkt, mazliet paēst un iet jau uz autobusu. Autobusā bija ļoti jautri. Vispār es baigi priecājos, ka aizbraucu :)

Un tad es aizgāju pie Agneses! Mans mīļākais puišelis bija atbraucis! Prieks, laime gan man, gan viņam. Biju tik ļoti noilgojusies :)

Atnācu mājās, neviena nebija un es ieslēdzu PC. Norunāju ar Marinu un Dincīti līdz pat 12. Tad atlūzu :)

Sestdiena.

Rīts bija ideāls, jo mani pie gultas pamodināja... Artis! :D Raustīdams manu roku un bļaudams "Kikāāāā, kikāāā" viņš mani modināja. Izrādās, viņu vajadzēja pieskatīt (es ar mieru, protams!). Tā nu nodzīvojāmies pie manis, tad Agnese viņu paņēma un neilgi pēc tam braucām ar mammu uz Jelgavu. Mamma man nopirka ilgi, ilgi kāroto lūpu balzāmu. Un tad es tiešām sapratu, cik maz man vajag laimei. Vēl tagad viņu smaržoju un kaifoju.

Tā smarža tik laba... Tāda salda, bet neuzkrītoša... mmm..

Un tad... es braucu pie viņa. Apgūlos gultā un gaidīju. Biju uztraukusies, jo tā bija mana pirmā reize. Izpētīju istabu-sveces, lēna mūzika. Un tad tas ienāca un paskatījās uz mani... Es nezināju ko lai saka. Un viņš teica... "Sveika, es būšu tava kosmetoloģe!":D Es BEIDZOT biju sagaidījusi savu rindu un šodien turp devos. Es varu derēt, ka tā mūzika bija kaut kāda hipnotizējošā, jo visu atceros kā transā :D Es nezinu... nožēlot vai priecāties, jo tagad es vairāk vai mazāk esmu sarkana :( Ceru, ka pa šo nakti un rītdienu sadzīs, jo negribu uz skolu iet ar papīra turzu galvā :D Bet nu ļoti noderīgi ieteikumi un pamācības. Gan jau, ka viss būs ok :)

Tad aizbraucu pie suņiem. Baigi izpriecājos :)

Jāāāā, šīs divas bija ļoti garas dienas. Šis laikam ir mans garākais un fckin bezjēdzīgākais ieraksts manu blogu vēsturē :D 

Ak, jā, un dziesma!

She lives in a fairy tale
Somewhere too far for us to find
Forgotten the taste and smell
Of the world that she's left behind
It's all about the exposure the lens I told her
The angles were all wrong now
She's ripping wings off of butterflies

-Paramore