Ā! BTW, man ir līgavainis, kurš ir sācis iet bērnudārzā. Kad pļāpāju ar viņu pa tel, tad viņš teica, ka viņam tur patīk, jo ir ar ko spēlēties. Tad viņš mani telefoniski sabučoja. :)

Vēl es brīvlaikā biju Aucē pie Kristas, bija nenormāli jautri. Es viņas fotoaparātā sabildēju savas ūbermākslinieciskās bildes. Arī atklāju, ka man ir personīgā teritorija (10 metri rādiusā) un bail no ēzeļiem. Jāju ar Dūpleksu, Vajeika piespieda. Tas zirgs ir patiesi jauks... man pa gabalu :D Es tur biju galvenā suņu gane, tie gan bija baaaaaaaaigie mīļumi. Tādi mazi, maziņi ^^

Man patiešām bija ļoti, ļoti bail. Un es pat rokas nevicināju un strauji nekustējos.

Mans mazais kaķītis. Plānojas būt krustdēliņš :)

Tāds kā atskats.

Sen nebiju te rakstījusi. Nezinu, laikam nebija laika. Pēc tās sasodīti fufelīgās dzimšanas dienas vispār neko negribējās darīt. Tad nedēļa skolā, no kuras es neko neatceros, bet tad 15. oktobrī kāpu ļotenē un lidoju uz savu dzimšanas dienas dāvanu- Turciju. Lai arī visās laika ziņās bija teikts, ka tur ir ~ 18 grādi un lietus, tas bija pilnīgs FUFELIS. Atbraucām, nākamajā rītā, kad gājām ārā- 24 grādi, saulīte spīd, viss perfekti. Ok, 1dien vēl lija, bet tad es gulēju gultā ar temperatūru, sāpošu kaklu un iesnām (jā, es tur saslimu, tas nebija forši, bet tas neliedza man ne sauļoties, ne braukāt pa ekskursijām).

Pirmajā vakarā, kad atbraucām mēs nogājām lejā un sēdējām pie galdiņa. Zinta pasūtīja mums ūdenspīpi, kura bija TIK stipra, ka visas klepoja (pat Zane).

Otrajā dienā devāmies izlūkos un svinējām Zanes 25-u gadu jubileju.

Ķipa romantika

Nu un tad viss sajuka. Atceros tikai to, ka mēs otrdien bijām kalnos (Taura kalni). Ausis krita ciet, kad braucām augšā. Skati pasakaini, bijām 1500 m virs jūras līmeņa (Latvijā augstākā visrsotne ir ~300 m) Mazliet salikšu bildes un sarakstīšu klāt.

 Granātāboli kokos. Da tur visa paika kokos aug - citroni, apelsīni, granātāboli, olīves, hurma. Gan jau arī kkur nutella.

 Viņiem ir nežēlīgi garšīga melnā tēja. Varēju dzert cauuuuru diennakti :) Es kā vienmēr sarkana.

 Kāpēc ne? Sniegpulkstenītes Turcijā? Oktobra vidū? U mad? :D

 Ar mammu pie mūsu džipa. Hahaha, tikai tagad pamanīju, ka arī Zane iekšā.

 Te laipns turku čalis spieda mums granātu sulu. Tā bija tik stipra, ka pusglāzi tik izmocīju.

 Ok, bildes ir jauktā secībā. Te mēs braucam uz kalniem. Aizmugurē vācieši, kuri mūs aprunāja, bet Zane visu saprata

 

 Es sarkana, peldkostīmā un ar pāgrieztu smaidu pie viena no labākajiem bezalkoholiskajiem kokteiļiem pasaulē. Garšoja pēc kožžžžžžžžļenes.

 Turku pavārs pie galda. Tur mūs tiktiktik labi baroja. Es parsvarā uz salātiņiem un rīsiem, jo pārējais mammai garšoja, man ne īpaši :D

 Superduper jautrais kalnu gids iepozē ar mums. Pēc tam paprasīja 10$

 Kurām divām džūdām ir temperatūra un apnikusi iepirkšanās, mmm? Pēc tam sapirkām čipšus un gājām uz numuriņu gulēt.

Tie divi  numuriņi augšā (viens, kuram zils dvielis un blakus pa labi) ir mūsējie. Man bija bail, jo mums bija stūris un  onka blakus varēja iekāpt mūsu balkonā, bet viņš tā nedarīja :D

 Somekinda ūdenskrītums. Tur bija giiiga akmeņi. Ir bildes, kur tur uzrāpusies mana mamma, lai varētu salīdzināt, bet tās nelikšu.

 Hurma kokā :)

 Tikai kalnos var sajusties kā maza, maza niecībiņa. Patiešām.

 Gājēju iela. Vieta, kur var dabūt līgavaini 5 minūtēs un kur tev paprasīs, vai tavas acis ir īstas

 Ar mammu iepozēju pie galdiņa pie viesnīcas. Mcāmcī.

 Par skaistu skatu neesamību tur patiesi nevarēja sūdzēties.

 Jūra vienos oļos, bez šļopkām tur nevarēja pastaigāt. Bet bija tik smieklīgi, kad kāds gāja peldēties :D Cilvēki vnk krita.

 Palmas ir vieni no maniem mīļākajiem kokiem.

Turku vīrieši nežēlīgi ātri sadusmojas. Tad gan vajadzēja laisties lapās. Un viņi arī ņirgājās un varēja vienkārši cilvēku nosaukt par ''veģmu'' ''žadzinu'' vai ''sučku''. Pavisam normāli.

Kad iznāk no jūras peldēties un nožūst, tad uz ādas parādās tāds kā sāls. Buah, tas nebija patīkami. Arī sāļajā ūdenī momentā viss surst. Vēēē.

Es lidoju pirmo reizi. Pacelšanās bija briesmīga es visu laiku teicu ''ak dievs, ak dievs, ak dievs'', pieķēros pie Zanes rokas un asaras acīs saskrēja :D

Vēl prikols- sēžu, klausos mūziku un skatos pa iluminatoru. Vienā brīdī saraustos, izņemu austiņas un skatos- VISI BĻAUJ. Kko random bļauj. Es tāāā sabijos. Jautāju Zanei ''Kas notiek?!'' (paralēli jau domāju par to, kur atradās glābšanas veste :D) un viņa atbildēja, ka vnk jaunlaulātos sveic. Omg, kāds fail tas bija :D

Tad vēl lidmašīnā visādi blondismi nāca laukā (laikam retinātais gaiss bija vainīgs). Sēdēju un Zanei teicu- nu re kā. Jūs teicāt, ka Turcijā mākoņains, a te augšā tik saulīte spīd! Zane: Muļķe, mēs esam virs mākoņiem :D

Mājās lidojot man priekšā sēdēja viens no jaukākajiem zīdaiņiem pasaulē, tāpēc man bija ko darīt.

Šovakar mamma: Nu, Krista, ja man pieliek atvaļinājuma pabalstu, tad nākamvasar ar autobusiem uz Itāliju?

MISSION ACCEPTED!

Es esmu izlēmusi. Ne jau to, ko vilkšu rīt, par ko strādāšu vai arī cik bērnus es gribēšu. Es esmu izlēmusi, ka nepalikšu te. Es nevarēšu. Īstenībā es jau tagad nevaru un man sāp, ka, iespējams, es nebūšu  tur un  tas, kas vēlos būt. Jā, es interesējos par skolēnu apmaiņas programmām, jo tas ir tas, ko patiesi vēlos, bet man neviens nedos Ls 4500, lai gadu būtu tas, kas gribu.

Pusgadu atpakaļ es tiešām biju tā, ka ''nē, te var palikt, te var strādāt un dzīvot''. Vakar es sapratu, ka gribu prom. Ļoti, ļoti gribu, bet ne jau tapēc, ka ''damn, es esmu pārāk laba un blablabla'', bet es te nevaru. 

Es esmu gatava strādāt kaut vai tagad, lai sapelnītu to naudu, kuru vajag. Es netērēšu savu dzimšanas dienas naudu, bet es zinu, ka ar to nepietiks. 

Ajj, galvā tāda putra, ka nevaru te uzrakstīt. Vienkārši ir tā, ka nekas neiet uz labu. Nekas, pilnīgi nekas. Laikam būs jāpievēršas tādām grāmatām, kā ''The secret'', lai kaut ko saprastu. Es visu laiku ceru kā tāda muļķe, lai mierinātu sevi. Arī tas vairs nesanāk.

Un ak jā, dzimšanas diena. Sveces nepūtu, mājās negulēju, sastrīdējos, raudāju un tās krītošās zvaigznes neredzēju. Happy sweet 16, Krista. Ir lietas, kuras es nekad viņiem nepiedošu, nekad.

Kopš šī brīža es nelietošu alkoholu vispār. Ja agrāk bija doma, ka ''tad, kad...'', bet tagad ir savādāk. Nekad un kopš 16 gadiem.

Tas ir tieši tas, ko es domāju par argumentētajām esejām.

Bez komentāriem.

Todays favorites.

CM Punk

retweeted by KrristaU

“@Tyagiinbhw: @CMPunk u r a stupid son of bitch.” Totally.

http://www.delfi.lv/news/national/politics/nakamnedel-latvija-bus-verojams-drakonidu-zvaigznu-lietus.d?id=40946131

Es zinu kādu, kurš savā dzimšanas dienā sēdēs uz soliņa un skatīsies, kā krīt zvaigznes. Varētu teikt, ka tā būs lieliska dāvana.

If we don’t kill ourselves we’ll be the leaders of a messed-up generation
If we don’t kill ourselves will they believe us if we tell them the reasons why
Do we take it too far, take it too far
Did we chase the rabbit into wonderland
There’s a hundred grand, will they understand
It was all to stay awake for the longest

Example-stay awake

Arvin Van Buuren- feels so good

Calvin Harris- feel so close

By the way, es esmu atsākusi skatīties (mana personīgā narkotika). Esmu noteikti paspējusi sakrist Annai uz nerviem,  bet es nespēju nomierināties. I'm soooooo fired up! Neaiziešu čučēt vēl līdz 2.

Man rīt ir 3 kontroldarbi. Nu jā... Sūdīgi man.