Sen nebiju te rakstījusi. Nezinu, laikam nebija laika. Pēc tās sasodīti fufelīgās dzimšanas dienas vispār neko negribējās darīt. Tad nedēļa skolā, no kuras es neko neatceros, bet tad 15. oktobrī kāpu ļotenē un lidoju uz savu dzimšanas dienas dāvanu- Turciju. Lai arī visās laika ziņās bija teikts, ka tur ir ~ 18 grādi un lietus, tas bija pilnīgs FUFELIS. Atbraucām, nākamajā rītā, kad gājām ārā- 24 grādi, saulīte spīd, viss perfekti. Ok, 1dien vēl lija, bet tad es gulēju gultā ar temperatūru, sāpošu kaklu un iesnām (jā, es tur saslimu, tas nebija forši, bet tas neliedza man ne sauļoties, ne braukāt pa ekskursijām).
Pirmajā vakarā, kad atbraucām mēs nogājām lejā un sēdējām pie galdiņa. Zinta pasūtīja mums ūdenspīpi, kura bija TIK stipra, ka visas klepoja (pat Zane).
Otrajā dienā devāmies izlūkos un svinējām Zanes 25-u gadu jubileju.
Ķipa romantika
Nu un tad viss sajuka. Atceros tikai to, ka mēs otrdien bijām kalnos (Taura kalni). Ausis krita ciet, kad braucām augšā. Skati pasakaini, bijām 1500 m virs jūras līmeņa (Latvijā augstākā visrsotne ir ~300 m) Mazliet salikšu bildes un sarakstīšu klāt.
Granātāboli kokos. Da tur visa paika kokos aug - citroni, apelsīni, granātāboli, olīves, hurma. Gan jau arī kkur nutella.
Viņiem ir nežēlīgi garšīga melnā tēja. Varēju dzert cauuuuru diennakti :) Es kā vienmēr sarkana.
Kāpēc ne? Sniegpulkstenītes Turcijā? Oktobra vidū? U mad? :D
Ar mammu pie mūsu džipa. Hahaha, tikai tagad pamanīju, ka arī Zane iekšā.
Te laipns turku čalis spieda mums granātu sulu. Tā bija tik stipra, ka pusglāzi tik izmocīju.
Ok, bildes ir jauktā secībā. Te mēs braucam uz kalniem. Aizmugurē vācieši, kuri mūs aprunāja, bet Zane visu saprata
Es sarkana, peldkostīmā un ar pāgrieztu smaidu pie viena no labākajiem bezalkoholiskajiem kokteiļiem pasaulē. Garšoja pēc kožžžžžžžžļenes.
Turku pavārs pie galda. Tur mūs tiktiktik labi baroja. Es parsvarā uz salātiņiem un rīsiem, jo pārējais mammai garšoja, man ne īpaši :D
Superduper jautrais kalnu gids iepozē ar mums. Pēc tam paprasīja 10$
Kurām divām džūdām ir temperatūra un apnikusi iepirkšanās, mmm? Pēc tam sapirkām čipšus un gājām uz numuriņu gulēt.
Tie divi numuriņi augšā (viens, kuram zils dvielis un blakus pa labi) ir mūsējie. Man bija bail, jo mums bija stūris un onka blakus varēja iekāpt mūsu balkonā, bet viņš tā nedarīja :D
Somekinda ūdenskrītums. Tur bija giiiga akmeņi. Ir bildes, kur tur uzrāpusies mana mamma, lai varētu salīdzināt, bet tās nelikšu.
Hurma kokā :)
Tikai kalnos var sajusties kā maza, maza niecībiņa. Patiešām.
Gājēju iela. Vieta, kur var dabūt līgavaini 5 minūtēs un kur tev paprasīs, vai tavas acis ir īstas
Ar mammu iepozēju pie galdiņa pie viesnīcas. Mcāmcī.
Par skaistu skatu neesamību tur patiesi nevarēja sūdzēties.
Jūra vienos oļos, bez šļopkām tur nevarēja pastaigāt. Bet bija tik smieklīgi, kad kāds gāja peldēties :D Cilvēki vnk krita.
Palmas ir vieni no maniem mīļākajiem kokiem.
Turku vīrieši nežēlīgi ātri sadusmojas. Tad gan vajadzēja laisties lapās. Un viņi arī ņirgājās un varēja vienkārši cilvēku nosaukt par ''veģmu'' ''žadzinu'' vai ''sučku''. Pavisam normāli.
Kad iznāk no jūras peldēties un nožūst, tad uz ādas parādās tāds kā sāls. Buah, tas nebija patīkami. Arī sāļajā ūdenī momentā viss surst. Vēēē.
Es lidoju pirmo reizi. Pacelšanās bija briesmīga es visu laiku teicu ''ak dievs, ak dievs, ak dievs'', pieķēros pie Zanes rokas un asaras acīs saskrēja :D
Vēl prikols- sēžu, klausos mūziku un skatos pa iluminatoru. Vienā brīdī saraustos, izņemu austiņas un skatos- VISI BĻAUJ. Kko random bļauj. Es tāāā sabijos. Jautāju Zanei ''Kas notiek?!'' (paralēli jau domāju par to, kur atradās glābšanas veste :D) un viņa atbildēja, ka vnk jaunlaulātos sveic. Omg, kāds fail tas bija :D
Tad vēl lidmašīnā visādi blondismi nāca laukā (laikam retinātais gaiss bija vainīgs). Sēdēju un Zanei teicu- nu re kā. Jūs teicāt, ka Turcijā mākoņains, a te augšā tik saulīte spīd! Zane: Muļķe, mēs esam virs mākoņiem :D
Mājās lidojot man priekšā sēdēja viens no jaukākajiem zīdaiņiem pasaulē, tāpēc man bija ko darīt.
Šovakar mamma: Nu, Krista, ja man pieliek atvaļinājuma pabalstu, tad nākamvasar ar autobusiem uz Itāliju?
MISSION ACCEPTED!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru