Ohhh. Vienīgais vakars, kad tā pa mierīgo varu piesēsties pie pc un sarakstīt blogu. Tiešām ilgi te neesmu rādījusies, jo šeit ir TIEŠĀM daudz ko darīt! Palīdzēt to, šito. Tagad reāli man ir liela, liela prakse bērnu pieskatīšanā un gatavošanā. Drīz ar Agneses receptēm sitīšu pāri mammu :D
Jāraksta laikam pa dienām, lai es pati kārtīgi atcerētos.
5.diena.
Skola (es tādu neatceros, bet lkm bija ok :D), atskrēju uz autobusu, vilšanas 'n' asaras. Man tiešām bija skumji, ka pret mani tā izturās. Lai vai kā- tagad tas viss ir izrunāts un ir ok. Bet tajā brīdī man tiešām bija šoks. Iesēdos autobusā, braucu. Dobelē sakāpa briesmīgi daudz cilvēku, tāpēc savā vietā palaidu kkādu vecu tantiņu. Viss bija ok, līdz viņa nesāka lamāties (krievu valodā) un rādīt vidējos kkādiem krievu skinhediem. Viņa bija reālā pāli (es tiešām nebiju redzējusi tik piedzērušos nevienu omi). Viņa mani aicināja iet dzīvot pie sevis, jo "tur ir labi, tikai ūdeni mēs ņemam no akas. Nekas, garšīgs, svaigs ūdens". Man tiešām palika bail, jo tie skinhedi arī bija diezgan briesmīgi... Nu izkāpa visi tie frīki savos pāķos, viss ok. Dzīva tiku līdz Kalniem.
6.diena.
Mani pamodināja 8 no rīta bļaujot "BRAUCAM UZ HESĪTI!" Es tiešām sataisījos pa 5 minūtēm un jau 10 pāri 8 biju mašīnā ceļā uz Saldu. Nekad nebiju brokastis ēdusi hesburgerā, bet nesūdzējos. Huh.
7.diena.
Neko neatceros
1.diena.
Arī ne
2.diena.
Nu vispār visas trīs šitās bija tādas pelēkās dienas, jo pieskatīju Arti un neviens negribēja ar mani nākt ārā un arī Artis ir mazliet apslimis. Tā nu mēs te malāmies. Mans sīcis gan tāds baigi foršais paliek. Es viņam esmu Kitiņa un tā.. Runā visu ko un es viņam iemācīju teikt Džons Sinna. Ā, jā, piemirsu piebilst. Ar Raineru 1dien skatījāmies WWE. Nekad neesmu tik ļoti ar kādu kopā priecājusies par reslingu. Ar Raineru arī visu nedēļu spēlējam PS2 spēli RAW vs SMACKDOWN. Piebildīšu, ka man ir 15, bet viņam 7 gadi :D Saliku somas, bet nekad Kalnos neesmu likusi somas bez raudāšanas. Vienkārši vienmēr ir iemesls, lai es paspētu tā pamatīgi izraudāties. Huh, man laikam te tiešām patīk.
3.diena.
Pamodos ar domu Es nositīšu Agnesi, jo bija sarunāts, ka viņa mani pamodinās 7, jo man 8 jābūt pie Ausmas, lai brauktu uz Saldu. Viņa pie manis ieskrien pulksten 7:30 bļaudama, ka es neesmu dzirdējusi sms (kurš gan modina nosūtos SMS! :D) tā nu es pa 20 minūtēm paspēju izmazgāt matus, paēst un sataisīties. Sametu arī somā vēl pāris lietas. Paspēju pie Ausmas. Mēs 9 bijām Saldū. Mans autobuss uz Jelgavu atgāja tikai 9:50, tāpēc aizšpagoju uz Rimi, uztaisīju sev klietna karti un sapirku pāris figņas, lai autobusā nebūtu garlaicīgi. So... Uz perona izgāju 9:45. Skatos, ka man biļetē rakstīts piektais perons. Tieši 9:50 manā peronā (piektajā) pienāk autobuss RĪGA-SALDUS-LIEPĀJA (caur Jelgavu un Dobeli)... Mkey. Iekāpju iekšā. Prasu šoferim,vai šis autobuss brauc uz Jelgavu. Jā, jā, braucot. Iekārtojos vietā, izvelku žurnālu, lasu. Kad pēc pāris minūtēm saprotu, ka autobuss brauc nepareizajā virzienā (galīgi ne uz Jelgavu) momentā apgriežos un paprasu onkulim aiz muguras (tā baigi histēriski ŠITAS BRAUC UZ LIEPĀJU?!?!?!) Onka māj ar galvu. Panika... Like ko es darītu Liepājā?! Nenormāli sabijos- zvanu mātei. Neceļ. Zvanu Agnesei- saka, lai kāpju Skrundā laukā, tur mani paņems Jānis, kuram pa ceļam no darba. Tā darīšu. Mamma atzvana. Viņai stress, man pārgājis, es tik smejos. Man pašai tas likās nereāli funny. Pazvanīju Līzai, pateicu, ka netikšu :( Nu fuck, Karma's bitch. Tagad visa Meieru ģimene (un ne tikai) par mani smejas. Visu dienu :D Man pašai arī tas liekas smieklīgi, bet tas, ka es netieku mājās un pie Līzas vairs nav. Un es vispār neesmu neko mācījusies... Nu sūdīgi, bet gan jau kkā izvilkšu.
No tieši šodienas secinu, ka :
- Biļeti vienmēr pirkšu pie šofera
- Un vairāk neko neskaitot to, ka esmu blonda.
- Jā, un Karma tiešām ir maita. Es jau biju saplānojusi, ko pirkšu.
Nu vispār tagad pašai baigā škrobe, ka netieku. Mēsls.
Šitas PC mani briesmīgi necieš, jo nespēju te neko noformēt. Nu ok, lai šitas raksts paliek tāds, kāds ir un mājās vnk izrediģēšu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru