Tas, ka es tieši pirms nedēļas sēdēju tepat un raudāju ir nekas. Bet tagad ir scēna, jo viņai redz ir slikti. Un nedēļu atpakaļ arī iekšās dabūju es. Jo aizgāju. Bet tad mēs dzīvojām laimīgi, it kā nekas nebija noticis. A man sāpēja un neviens neatvainojās.

Šodien, redziet, es ''neuzvedos tā, kā vajag''. Un es pat šo nopelnījos ne par ko. Es jau braucot uz turieni zināju, ka nekas labs nebūs. Un nav. Un atkal mēs nerunājam, atkal es braucu prom. Ja es vispār nebūtu, būtu viņiem abiem nauda, dzīvotu laimīgu un viņiem pat kopā nebūtu jādzīvo.

Un vēl es daudz ko zinu, bet es nesaku, jo man bail teikt.

Es vienkārši ļoti gribu prom šovakar.