Vispār jau es vakar uztaisīju šeit baigi garo ierakstu, bet kkad nočakaējās un dators izslēdzās. Tieši tāpēc es rīt braucu uz Līvbērzi pakaļ savam. Besī ārā, jo gribu tikt pie sava skype, savādāk jūtos atpalikusi, bet tagad es tiešām priecājos, ka tas ieraksts nepievienojās, jo tas bija pārāk personīgs.
Man patīk, ka Līva sēž zemē un ''lasa'' bārbiju žurnālu.
Un tad atjāja princis Uldis pie mazās Līviņas un izglāba viņu. Princesīte bija sasitusi celi.
Līva vispār ir baigais špoks. Vakar bija besis, jo netiku pie riteņa, lai brauktu uz centru un sapirktos visu, ko vajag. Nezinināju, ko lai dara un izvilku ārējo atmiņu, lai paskatītos Līvas bērnības bildes un video. Sooo cute. Pēc noskatīšanās arī Dace teica, ka es ar Līvu esmu bijusi vienmēr. Un to sapratu arī es. Es spēlējos ar viņu, kad viņa mācījās rāpot. Filmēju, kad viņa sāka spert savus vienus no pirmajiem solīšiem ejot no Ulda pie Daces. Pļāpāju ar viņu un filmēju to, kā šī dejoja pēc savas otrās vārda dienas un pirmās dzimšanas dienas. Jā... :) Tagad tik priecājos.
Šodien dzīvoklī notika ''šaizīte''. Dace nezināja, ka mani zilie šorti krāso (jaunums arī man) un salika tos kopā ar Ulda baltajiem. Tagad tie ir tādi gaiši zilgani. Pats viņš vēl nav redzējis, tākā pagaidām es varu gulēt te :D
Bet nu jā... Vakar atkal dabūju dzirdēt par saviem ēšanas paradumiem... Šoreiz gan tikai neklusēju,bet pateicu arī pāris lietas atpakaļ, tikai izskatījās, ka tas diži viņu nerausta un viņš tiešām nesaprot to, cik riebīgs dažreiz ir. Jā, vakar bija dziļā morāle, joprojām vārdi skan galvā... Sāku nopietni domāt par nedzīvošanu šeit, bet Līvbērzē, bet man tiešām patīk vakari šeit. Krista vēl nav atbildējusi, bet es gribētu aiziet rīt nopeldēties, jo šīs pēdējās dienas ir bijušas neciešami karstas. Neciešu vasaru :S
Šodien sapratu, ka esmu bezgaligi noilgojusies pēc sava Artiņa. Lai gan pēc strādāšanas šeit man paliks tikai divas vasaras nedēļas es nolēmu, ka došos uz Kalniem. Galu galā, esmu pavadījusi tur tikai vienu vasaras nedēļu. Un tagad Agnese vairs nestrādā (iemesls gan dikti nopietns, es Agnesi ļoti, ļoti, ļoti mīlu un uztraucos par viņu. Ir smagi, ka viņai atkal jāiet cauri visam tam pašam, bet es ceru, ka viņa būs stipra. Centīšos būt balsts vienmēr, jo zinu, ka visās man smagajās dzīves situācijās (man nudien nekad nav gājis tik smagi kā viņai) viņa ir bijusi balsts un aizstāvis man. Es nespēju vārdos aprakstīt pieķeršanos viņai. Tiešām ceru, ka viss būs labi) mēs varēsim aizbraukt uz Lietuvu un izstaigāt visus mūsu ''īpašos'' veikaliņus, hehehe.. :) Un, jā, Arcis man ir gandrīz kā brālis, kā pašas bēbis. Es viņu baroju, kad viņam bija 5 mēneši un Agnesi aizveda uz slimnīcu, es viņu pieskatu vēl šodien, kad esmu tur, vai viņi ir te. Tas sīcis kādu dienu būs mans krustdēliņš, bet man jau tagad viņš nozīmē daudz vairāk.
Papiņš nr.2 saka, lai es beidzu lauzt viņa klaviatūru, tāpēc es beigšu rakstīt. Es ceru, ka viss būs Ok :) Jām, ceru, ka Krista atbildēs un rīt kkas notiks, hehe. Biju šodien arī apsveikt Annu Martu, grāmatiņa viņai patika. Izskatās, ka es šodien negulēšu, jo nopirku ''Skaisto Tumsu'' (''Daiļās būtnes'' turpinājums'') Ok, tad see ya soon ;)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru