svētdiena, 2012. gada 15. aprīlis

Te varētu būt daudz lamuvārdu, bet mana ģimene varētu lasīt.

Es vispār neatceros, kad es esmu TĀ dusmojusies. Bļāviens, par visu! Mani kaitina VISS! Āāāāāā'!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! (Izņemot Jaredu, kurš vienkārši kliedz manās ausīs)

Come break me down
Marry me, bury me
I am finished with you, you, you

Look in my eyes
You're killing me, killing me
All I wanted was you

Es pati nesaprotu, kas notiek. Es tiešām kļūstu veca un īgna? Vispār es nezinu par ko dusmojos (nē, ziniet, vispār es zinu,  bet es negribu nevienam teikt). Un arī par to es dusmojos! Es sēžu šeit un.. dusmojos. Jā, es tikko izgāju no klases čata un visi manējie domā, ka es esmu iedomīga ****, bet es vienkārši būtu uzlaidusi savu pc augšā. Es vienkārši vairs nevarēju. Tagad es varu teikt, ka es negribēju, bet ziniet, man vienalga.

Es esmu tik dusmīga. Es pati nespēju izskaidrot. Es dauzīšu sienu, līdz atslēgšos. Nopietni.

Bļāviens, kāpēc manām tumbām nevar pievienot austiņas????????

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru