Es sēžu un skatos kursorā. Neatbild. Dīvaini, vakar bija tik jautri, smaidīju visu nakti. Tik jocīgi, ka priecājos ar kādu, kuru savu mūžu neesmu redzējusi. Varbūt arī man vajag sabērt cukuru ausīs, lai es būtu priecīga, bet kāpēc lai kādam rūpētu? Un tagad es dusmojos. Bet par ko? Nav jau par ko... Viņš aizgāja skatīties filmu ar draugiem. Labi, ne dusmojos, bet bēdājos, jo cerēju ar kādu papļāpāt. A diez viņš pats vispār atceras, kas es esmu? Brīžiem likās, ka nē, bet jau nākamajā mirklī sāka atgādināt par vakarnakti.
Tas ir dīvaini, nenoliegšu. Katru reizi, kad pulkstenis ļauj vēlēties, es tieši to arī vēlos. Kad krita zvaigzne, vēlējos to pašu. Dzimšanas dienā (ne)pūšot sveces, iedomājos, ka to vēlos. Es pati kādreiz saņemšos? Liktenis, Karma, lieldienu zaķis? Un BAMS kā no skaidrām debesīm. Es lasu to stulbo grāmatu un ''domāju labas domas''. Nu fufelis, man vairs nav kam ticēt.
Da labi, kāds domājamais. Vieni slima suņa murgi. Gribēju tikai priecāties kā vakarnakt, bet laikam nesanāks.
Kāpēc ir grūti priecāties par citiem? Nu bieži vien man tas nesagādā problēmas, es cenšos no visas sirds. Es gribu būt... kaut kas uz labo pusi. Es ticu, ka labu cilvēku pasaulē nav, nav arī sliktu. Nav balts, vai melns, viss krāsains. Nekad nebūtu domājusi, ka tik ļoti ilgošos pēc kāda atbalsta, es patiešām tā nekad nebiju jutusies. Vispār tas jau sākās pirms mana Intrigas koncerta. Nu bija tas grūti, tik ļoti pietrūka, gribējās kādu dzinuli vairāk, bet kurš nu sunim asti cels, ja ne pats.
Nē, bet es saņemšos. Es te nedzīvošu, izdzīvošu savu sapni :)
Nota benne! Ļoti atvainojos tiem, kuriem neesmu diezgan laba. Es apsolos darīt visu lietas labā. Es noteikti labošos, izpatikšu visiem. Un dīvaini, ka šitā es domāju pat par cilvēkiem, kurus uzskatīju par draugiem. Es esmu tas, kas es esmu un veidoju sevi tā, kā es vēlos. Ģimene man vienmēr būs pirmajā vietā, un ja es gribu, tad svinu svētkus ar viņiem. Piedodiet, nedodu priekšroku svētkos un visā brīvlaikā pieliet mūli un tad stāstīt, cik kruti ir katru dienu dzert. Sākt plostot noteikti nav mans mērķis dzīvē.
Vispār es ceru, ka Kalnos pie neta netikšu, telefonu pakāsīšu un tv neskatīšos. Atslēgšos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru