Parasti viņu neklausos, bet šodien iepatikās.
Šī diena bija tieši tāda,kā lielākā daļa dienu. Laba, normāla, vienkārša. Nassing spešel.
Ā, vienubrīd gan bija sajūta, ka man jau varētu štrausus pasūtīt :DD
Zīmējam Vajeikai kosmonauta apliecību (cits stāsts). Pieceļos, lai pasniegtos pēc kaut kā un tad sākas. Nežēlīgas sāpes. Nu tā,ka iztaisnoties nevar! Sēdēt jau normāli, bet sāpes tieši tādas pašas, kā pirms 3 gadiem, kad gulēju slimnīcā un bija aizdomas,ka jāoperē aklā zarna laukā... Bet es negribu! Es gribu palikt ar visiem saviem iekšējiem orgāniem, kādi man ir doti :D Ķīmijā vēl stiprāk sāpēja, tā ka rokas trīc. Ok, aizeju pie māsiņas, šai standarta teksts (še ibumetīnu un pokā!) :D Kgan, jā, jo tad viņa varētu izdarīt... Izeju no skolas un kā uz brīnuma mājienu- PALAIŽ VAĻĀ! Laimīga, sapriecājusies braucu mājās. Izkāpju no autobusa un atkal. Tieši tas pats. Tāda krimināli pretīga sajūta, itkā kāds tavas iekšas sagrieztu otrādi. Mājās mani sadakterēja, viss ok. Bet baigā baile, ka rīt neuznāk atkal... :(
Nenormāli biju stressed out, nezinu kāpēc. Shit happens.
Jā, un mani piekaus. Haha, pateicoties māsai. :D Mani (un arī Annu Martu) piekaus čalis, kurš gatavs kauties gan ar meitenēm, gan invalīdiem, cool, huh? :)
Akjā, un es šodien noskatījos 1dienas RAW! Džīīīīīīīīīzas, tas bija labākais RAW ever, kādu biju redzējusi! Vienkārši vāks. Un aaaaaah! Sirrreāli labs. Randy Orton zvērā, Miz nereāli noraustījās un Edge dabūja pēc nopelniem :D
Diez kāds saprot manu nenormālo fanošanu par WWE (reslingu)? Diez vai :D
Ok, that's all, folks. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru