svētdiena, 2014. gada 26. oktobris

Par to.

Brīdis, kad ir labi.
Brīdis, kad vairs nevajag zvaigznes pie kājām, rožu klēpjus un garas miega īsziņas, lai saprastu, vai cilvēks ir mīļš.
Brīdis, kad ir vienalga, kādas ir tās acis, zilas, zaļas vai brūnas, kuras tevī raugās. Mīļas, sirsnīgas un rūpju pilnas.
Tas ir tas brīdis, kad nakts aukstumā uz ielas ir kāds, kas silda.
Tad zini, ka tas otrs čīkst, dažreiz ir slinks un naktī krīt ārā no gultas, bet nevari sevi iedomāties bez viņa.
Tajā brīdī vairs neilgojies pēc taureņiem vēderā, slepenām bučām vai sarakstēm visas nakts garumā. Galvenais, ka ir blakus. Galvenais, ka atbalsta. Galvenais, ka tev ir sirds un tavējā ir kādam citam.

Es to šodien sapratu
Iemīlēties un mīlēt ir divas dažādas lietas.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru