Te varētu būt daudz lamuvārdu, bet mana ģimene varētu lasīt.

Es vispār neatceros, kad es esmu TĀ dusmojusies. Bļāviens, par visu! Mani kaitina VISS! Āāāāāā'!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! (Izņemot Jaredu, kurš vienkārši kliedz manās ausīs)

Come break me down
Marry me, bury me
I am finished with you, you, you

Look in my eyes
You're killing me, killing me
All I wanted was you

Es pati nesaprotu, kas notiek. Es tiešām kļūstu veca un īgna? Vispār es nezinu par ko dusmojos (nē, ziniet, vispār es zinu,  bet es negribu nevienam teikt). Un arī par to es dusmojos! Es sēžu šeit un.. dusmojos. Jā, es tikko izgāju no klases čata un visi manējie domā, ka es esmu iedomīga ****, bet es vienkārši būtu uzlaidusi savu pc augšā. Es vienkārši vairs nevarēju. Tagad es varu teikt, ka es negribēju, bet ziniet, man vienalga.

Es esmu tik dusmīga. Es pati nespēju izskaidrot. Es dauzīšu sienu, līdz atslēgšos. Nopietni.

Bļāviens, kāpēc manām tumbām nevar pievienot austiņas????????

You don't need water to feel like you're drowning, do you?

Es jau varu stāstīt visiem un blatot, ka nezinu, par ko es gruzos un ņemos visu šo laiku, bet es labi zinu. Es to pārsvarā nestāstu nevienam (Šitas ir tas es kaut ko zinu, bet neteikšu. Saprotu, cik kaitinoši) Stulbākais ir tas, ka es to nevaru labot. Lai kā es censtos, es to vienkārši nespēju. Visu laiku jau biju apzinājusies, ka, jā, tāda problēma ir un jāspēj tikt ar to galā, bet savā naivumā cerēju, ka citi to nemana. Līdz tas tiek iestāstīts, noskaldīts acu priekšā. Es nezināju, ka ir tik ļauni cilvēki, es cerēju, ka tādu nav.

Komentārs, kuru pavisam normālā dienā es uztvertu kā joku, neīstā vakarā un es sēžu savā gultā un nezinu, kur tverties. Es sen tā nebiju raudājusi. Un "pats labākais" ir tas, ka otrpus datoram tu vari izlikties, ka nekas nav noticis un viss ir ok.

Viss ir likumsakarīgi. Tam es ticu. Tikai nesaprotu, ko es viņiem esmu nodarījusi. Es atkal šeit gribēju pateikt tik daudz, bet man nesanāk. Es pat neprasītu viņam daudz.

Es gribu atslēgties no gandrīz visa. Vismaz no viņiem.

Īslīce 2012 :)

Tāātad 5dien, 2012 gada 30. martā es ar savu superīgo deju studiju "INTRIGA" bijām uz Zemgales mūsdienu deju skati, kur ieguvām ne tikai I pakāpes diplomu, bet arī vislielāko punku skaitu savā grupā! :) Bijām TIK laimīgas un pārsteigtas, jo mūsu nodalījumā (10.-12. klases) nebija nevienas sliktas dejas. Visas bija tik ļoti atstrādātas, tik skaistas, mmm. He he he, dejoja arī Tukuma "Demo" B-Boys breika grupa, jāā. Vēl mūsu grupā bija deju studija "Lēra" (tās, kuras dejoja Latvijas Zelta Talantos, ielikšu video), bet viņas palika trešās. Bet nu ar kādu attieksmi tās meitenes uz visiem skatījās. Deguni bija tāādos mākoņos. Vismaz tā izskatījās.

UN tātad pavisam officiāli: pēc šī izbrauciena Intrigas vecākā grupa pieņem sev devīzi ''Mēs jau neesam īsti normālas".

Un redzēsiet, kāpēc:

 Make up pirms uzstāšanās. Smagi :D

 Ar Santu (mūsu superīgo skolotāju)

 Jautrītes un Inga.

 Man taču vajadzēja bildi ar PAŠU Signiju!

 "Mēs neesam īsti normālas"

 Mammu, skaties, es esmu Milda!

 Jauka kopbilde :)

 Whaha, Ilze autobusā atlūza :D

 Jautrīte blakussēdētāja Luīze.

 Vēlviena bilde ar PAŠU Signiju :D

 Man kefīriņš-es veselīgākā. Aizgājām uz Čilleni, pierijāmies :D

 Es vienmēr ēdu.

Ar savu Echelon draudzeni un lielisku dejotāju Līgu.

 Viena no salīdzinoši normālajām kopbildēm.

 Intrigantes planko. Mana ideja :D

 Ar manu mīīļo Ēriku :)

Man gangsta. Signija neielika pedoseju bildi :(

Es gribēju te kaut ko rakstīt, bet tad viss. Nevarēju. Apgūlos uz spilvena un tā arī gulēju. Pēc jaukākajām dienām nāk sūdīgākie vakari.

I hate getting flashbacks from things I don't want to remember.

Manas iekšas kļūst tikpat saldas, kā tā kūciņa uz mana šķīvja.

Ārprāts, kā es mīlu savu dzīvi. Es pastāstīt nevaru! Man ir tāāāāds pavasaris galvā. Es varu sēdēt un vienkārši smaidīt visu dienu. Dažbrīd šķiet, ka man iekšā viss paliek salds kā cukurs. Es sēžu istabā un klausos labu mūziku, man šodien bija fantastisks dejas treniņš un šī noteikti būs pirmā deja, kurai atdošu visus 100%, jo man viņa tik sireāli, nenormāli, nereāli patīk. Santa ir labākā skolotāja, kāda vien man ir bijusi. 

Kur es visu to rauju- pašai nav ne jausmas. Es mācos tā pat, kā iepriekš, bet šoreiz man viss sanāk. Izskatās, ka tas murga izskaidrojums tiešām darbojas. Dzīvē viss iet kā pa viļņiem- tad labais,  tad sliktais. Man tagad ir tik labi, ka es nezinu, kur likties, un izbaudu to pilnībā.

Pat zinot, ka es brīvlaikā nekur nebraukšu, jo man katru dienu ir dejošana... Es priecājos. Es izgulēšos TIK ilgi. Pirmdien nekur nebraukšu, neaiziešu uz moderno. Piektdien ir DIVAS SANTAS DEJAS. Ārprāts. Tik ideāli :))

Es smaidu kā maija saulīte, kaut gan maijs vēl nav klāt :) Ah, es ceru, ka šitas turpināsies labi ilgi.

It feels like 2008.

Es sēžu un klausos dziesmas no 2008. gada. Tagad skan T.I- Whatever you like. 4 gadus atpakaļ man bija 12... 4 gadus atpakaļ Jana sāka mācīties 10. klasē, bet es 7. un tad mēs vakariem ilgi runājām par to, kas mums jaunajās skolās patīk un kas nē. Tieši šodien (labi, vakar) Janai bija dzimšanas diena, bet bija grūti saņemties un aizrakstīt. Liekas stulbi, jo viņa zināja par mani TIK daudz un tieši tikpat es zināju par viņu. Jana bija cilvēks, ar kuru es nekad  nebiju satikusies (un visticamāk arī nekad nesatikšos), bet mēs abas izpļāpājām visu savu dzīvi. Ārprāts, viņa ir Anglijā, reāli jau pieaugusi sieviete un es esmu te. Tajā pašā istabā. Tas tā nereāli liekas. Vēl jau Mārcis, Nastja, Rihards, Lāsma un vēl, un vēl. Pēc viņiem man vairs nav bijis neviens pats nopietns interneta draugs. Pietrūkst? Nē, ne gluži.

Jana gan man pietrūkst. Gribētos zināt par viņu daudz vairāk, nekā zinu tagad. Viņa bija/ ir tik forša meitene.

Ārprāts, tās gan ir labas dziesmas. Zvēru, ka puse no viņām būs manā datorā. Tagad skan I'm yours. 

Man sāk iet ļoti labi :) Vismaz šīs brīvdienas ir ideālas. Man jāskrien baudīt mūzika, nespēju klausīties un koncentrēties rakstīšanai. Gan jau rīt kaut ko ierakstīšu :)