#np the pretty reckless- heart

Uhh, kas par vakaru. Tāds tukšs. Nu visa diena jau arī.

Šodien svētdiena, rīt uz skolu. Nezinu kāpēc, bet gribās. Varbūt jau tāpēc, ka klase sāk atvērties un viens otru sākam iepazīst. Es nezinu, bet man patīk. Forši. Esmu sapratusi, ka esmu sirēna, 

bet nevis tā pārdabiskā būtne, kura liek lekt no klintīm un ar skaistumu pievilina, bet tā, kura spiedz kā negudra.

Akjāā, šodien bija baigākais GG maratons. Esmu jau 4. sezonas pusē. Nezinu ko skatīšos tad, kad beigsies sērijas.

Sāku aprast arī ar dejošanu. Tā forši tur :) Biju jau piemirsusi, cik kopumā superīgi ir. Ar pašu Ingu jau priekšgalā. Dita ielika video no Dziesmu svētkiem. Ček it out.

Padomājiet tik, mums pie šitāda mazā, blondā cilvēka dejot jāmācās. Hahaha, pēdējie treniņi vispār bijuši episki, wooohoo!

Un jāatcerās, ka Intrigā nedrīkst skumt, savādāk visi uztaisīs tādu group hug un visādas pārējās izdarības, ka elpot nebūs ko.

Nuja. Tā arī man iet. Labi. Tikai tas, ka manā istabā atkal ir briesmīgi auksts. Mana istaba ir:

a) Vidējā istaba

b)Vismazākā istaba visā dzīvoklī

bet te ir auksts kā ellē(ok, es tikko sapratu ar ko man asocējas elle t.i. vieta, kur visur ir uguns un karsts, tāpēc labāk teikšu auksts kā antarktīdā)! Vienmēr! Es jau saku, ka man te dzīvo kkādi rēgi, kuri neļauj gulēt un taisa tik aukstumu. Man patiesi nebūtu nekas pretī, ja viņi tik sildītu.

Vakar manam vec-vectēvam palika 84 gadi un mēs visi bijām ciemos. Biju ar mammu, ar mammas abām māsām un viņu bērniem (paši labākie brālēni un jaukākā māsīca pasaulē, ticiet man!) un kārtīgi izdauzījos. Es nezinu, kāpēc man tik ļoti patīk opja mājās (trust me, tur ir vājprātīgs grausts, pa gadiem jau viss brūk)... Bet nu tur ir TIK forši. Uzzināju savu radinieku  vārdus līdz pat vecvecvecvecvecmammai. Atradu pastkartes, kuras sūtītas ap 50. gadiem. Atkal spēlējos ar to superīgos reizināšanas mašīnu. Izdauzījos ar sīčiem. Sajutos kā riktīga sīkā, bet tik jautri bija. Ak jāā, mēs uzgājām mājas daļu, kurā nekad nebiju bijusi, jo tā bija izīrēta citiem cilvēkiem. Tad vēl mēs opim ziemai savedām malku. Arī Artis pagales stiepa.

Tad atbrauca mammas māsīcas, ar kurām kontakts tā dikti zudis. Labi, ka nesagaidījām Santu, man pašai arī to negribējās. Liekas, ka viņa vienmēr skatās no augšas (viņai ir arī savi iemesli), bet nu darbu Dstyle nekad neiešu viņai prasīt un arī Ellas autogrāfu man nevajag, pateicos jau iepriekš :D

Tas arī laikam viss. Un nu dziesmiņa, kuru klausos pāris dienas nonstopā.

Šovakar es neciešu savu dzīvi.

Kā man var būt tik auksta māte?

Dabūju bildes 'n' video no telefona

Tā nu tur bija daudz kas sakrājies. Jap, pārsvarā atmiņas. Gan vasara, gan vēl iepriekšējā klase. :)

 Pavasaris. Atceros, ka te es braucu no Kalniem uz Saldu, lai paēstu brokastis :D Pāris dienas pēc Lieldienām. Bildēju tāpēc, ka bija baaaigais sniegs.

 Baigi saulainā Vajeika spēlējas ar Magnētiem. Fizika.

Ou, jā, patika mums fizika. Skatoties uz tagadējo skolotāju, liekas, ka Līcis baigi pietrūks.

 Vēsture. Karš kā nekā :D

 Tās kājas ir Rutai. Bija baigi auksts, viņai sala un apsedza ar somām. Blakus lkm iepozē Viesturs.

 Raimonda gop-stop mūzikas stundā. Man liekas, ka šī bija pēdējā stunda un mēs rakstījām tās vēstules Brankai :D

 Vasara. Mēs ar Ievu būvējam kāršu namiņus.

 LIKE A BOSS :D

 Ojāra darbā. Jap, Ieva bija mans pirmais šī vasara auklējamais.

 Kaķis, kuru atradām. Es viņu nokristīju par Žužū, bet viņu visi sauc par Čiepu. Pati pieradināju :)       ~ jūlija sākums te.

 Čisto pa latišski! Tikai Līvbērzē var atrast vairāk krievus nekā Daugavpilī un tikai Līvbērzē tīri latvieši kļūst par krieviem.

 Ja jūs kārtīgi ieskatītos, tad redzētu, kā mēs ar Vajeiku saslēdzam riteņus. Tur jau sanāk divi vienā gop-stop :D

 Mēs baigi izmirkām. Braucām no promenādes. :D Un uz :D

 Puiks. Kārtējo reizi sēžam pie kultūras nama, tur vienmēr ir frīkin jautri :D

Vakar. Bogdans atklāja panorāmas skatu savā fotoaparātā un es paspēlējos ar savējo.

Tikai mēs izdomāsim stipra lietus laikā sēdēt zem klajas debess trijatā saspiedušās :D

Vajeika žāvē matus.

Līva brauc 8)

Ar mani kkas laikam vairs nav kārtībā.

Replayreplayreplay.

I want justice I want you overthrown
I want courage
I want to stand alone
I want your arrogance and I want your pain
I want your everything and I want your head

I want justice I want you overthrown
I want courage I want to stand alone
I want your arrogance and I want your pain
I want your everything and I want you dead

I want justice I want justice
Give me justice and I want you dead

Rev Theory- Justice

Give me hell yeah!

And give me a hell give me a yeah

Stand up right now

Get ready to go she ain't movin' slow

She's takin' control

Pushin' the pedal through the floor

I'm beggin' for more you better hold on tight

Rev theory-Hell yeah

Es biju pilnīgākā muļķe. Kā es varēju tā domāt par cilvēkiem tikai no tā, ko redzēju bildēs? Omg... Man ir TIK jautra klase (ofcourse there are exceptions)... Liekas, ka mūs visus vienos smiešanās par skolotāju. Tur nav patiešām nekā ļauna, bet... bez tā nevar iztikt. Viņš ir interesants :D Vārds ''interesants'' jāizmanto, lai pēc iespējas saudzīgāk aprakstītu viņu. Man liekas, ka viņā ir slēpts pedo. Sēdēšana pirmajā solā tiešām nav tas, ko vēlos, bet kurš gan mainīsies :D

Šodien pirmās divas bija matemātikas. Bija tik jautri. Sadalījāmies komandās un spēlējām kkādu spēli, kura visiem otrās stundas beigās apnikās. Mūsu komanda (Es, Anna Marta, Elvis, Kaspars un divas meitenes no F klases) palikām otrajā vietā un ēdām konfektes. Brīnos, ka mēs ar Ērmani tik fckin labi satiekam. Hehehe.

Tad bija divas krievu valodas. Es esmu no visas sirds priecīga, ka mācos pie Ivanovas. Vismaz krievu valodā būšu sekmīga, ha :D Visu stundu mācījāmies pamatus, tie man jāatkārto.

Tad bioloģija. Nolīdām ar Annu pašā galā (man ar to skolotāju nav tā pati jaukākā pagātne, bet ko nu tur stāstīt- būs baigi gari). Sākumā nepārsēdināja, bet tad pamanīja, ka es esmu ar brillēm... Tad visus ar brillēm sasēdināja pirmajos solos. Mēs ar Annu tikām otrajā. Tāda diskriminācija, ha :D Laikam jau sapratu, ka viņa grib kā labāk un mani nemaz neatceras. Šī pirmā bioloģijas stunda bija nāvīgi forša un interesanta.

Un tad.... Hehehe. Klases stundas. Eeeeei tu nost, kā viņš mani pirmajā sakaitināja. Blenzu vienā punktā cerēdama tur izdedzināt caurumu. Viņš runāja un aiztika tādas tēmas, kuras viņš nedrīkstētu. Tur bija TIK daudz viņa viedokļa, ka šķērmi metās. Bija pat jāiziet no klases un jānomierinās savādāk jutu, ka bļaušu viņam pretī. Man tik patika viņa teikums : ''Es jau brīnos par to, ko jaunieši redz. Vecāki ballējas un nespēj ballīti iedomāties bez alkohola. Vismaz 99% Latvijas tādu ir,bet es esmu labais tēls, tas izņēmums. Man ir jautri arī bez alkohola'' Nothing more to say.

 Džīzas, kā es gribu Līci atpakaļ... Lai cik skumji tas nebūtu. Fizika man patīk, bet ne jau noteikti pie Spīķa. :(

Nu beigšu rakstīt. Gribu tik teikt to, ka ir superīgi. :) Pagaidām viss iet uz labo pusi, tikai esmu nesaprašanā par pāris lietām. Nekas, gan jau nedomāsies par to vairs. Ja cilvēks grib nekontaktēties, es jau neko.

Tu esi, tu esi vasarāāāā-āāā

P.s. Man te nav garumziimju.

Sen sheit neesmu rakstiijusi. Tas ir tikai un vieniigi laika truukuma deelj. Es pat vakar pateicu Agnesei ''Kam gan vajadziigas datoratkariibu nometnes, ja varu atbraukt sheit''. Taa ir. Te visu dienu ir ko dariit. Gatavoju sheit eest, pieskatu savu visvisvisvismiiiiiiljaako mazo zeenu pasaulee un lasu. Shkjiet, ka buushu izlasiijusi ljoti daudz shovasar. Kalnu biblioteeka gan ir baigi labaa. Sheit ir ljoti daudz jauno graamatu, kuras ir graamatniicaas kaa jaunumi. Taa nu es te dziivojos.

Sheit, Kalnos, es tieshaam attiistu savu gatavoshanas skillu. Gatavoju salaatus (un ne tikai) uz nebeedu. Priecaajos, ka Agnese ljauj man taa darboties, mana mamma nekad taa man neljauj. Vinja labaak izdariis pati, lai ir aatraak, labaak un vienkaarshaak, un es seezhu un skatos. Ticiet man, taa gan es neiemaaciishos gatavot eest. Agnesei gan ir pavisam cita domaashana. Rainers jau 6gadu vecumaa cepa pankuukas, ja vinjsh veeleejaas. Arii tagad vinjsh maak ljoti daudz. Tikai ar sakaartoshanu peec tam gan ir probleemas... :)

Mans mazais miiljaakais puika pasaulee ir paaudzies un es to nespeeju pienjemt. Man vinjsh gandriiz vairs nav vispaar jaapieskata. Tikai divi gadi, bet taads sapraatiigs, liels puika. Tie teikumi gan ir graujoshi, kas naak no vinja aaraa. Taa var paarsmieties. Es nespeeju uz vinju raaties, Agnese arii nevar. Vakar vinjsh izvaartiijaas dubjljos. Nu nevareeja notureet nopietnu sejas izteiksmi un baarties. Tas nebija iespeejams.

Veel pirms tam biju Stokholmaa. Vairaak draamas un beedu, nekaa prieka. Nopirku ljoti maz. Vismaz tiku pie melnaam sirsninjbrilleem, haha. Par to es priecaajos visvairaak.

Shii vasara vispaar nav no taam, kura ir baigi izdevusies. Es ceru, ka naakamaa buus jaukaaka. Tagad man tik atliek labot savas kljuudas. Visvairaak mani shokee cilveeks, kursh peec liela striida pasaka ''Ok, paliekam pazinjas. Tu nerunaa taalaak meeslus par mani un es nerunaashu meeslus par tevi'' un BOOOOOOOOOOOM naakamajaa dienaa tiek izstaastiits viss. Wtf, es tieshaam biju shokaa. Tajaa briidii pazuud viss. Es izdariju kljuudu, kuru centos labot, man smagi uzdirsa un veel nodeva. Bet es dziivoju taalaak. Censhos. Tieshi taapeec es esmu Kalnos, jo te tik vari dariit un nedomaat. Tikai vakaraa, kad apgulies gultaa, esi izlasiijis graamatu un vairs nav ko dariit, paliek skumji. Tas arii viss.

Par lasiishanu runaajot. Es nekad nebiju taa raudaajusi par graamatu, kaa vakar. Pa divaam dienaam izlasiiju ''Beerns, kuru nesauca vaardaa'' un taas turpinaajumu ''Zeens, kursh izdziivoja''. Gribu veel izlasiit tresho ''Viirs vaardaa Deivs''. Taas iisteniibaa ir autobiograafijas. Lai gan pirmajaa ir aprakstiiti asinis stindzinoshi notikumi, otraa, manupraat, ir smagaaka, gruutaak panesama. Tajaas ir par Deivu, kuru no ~6-12 gadu vecumam vardarbiigi iespaidoja maate. Vinja sita vinju katru dienu, lika seedeet pashtaisiitaa gaazes kameraa, dedzinaaja virs pliits. Nu tur nevar taa paskaidrot, jaalasa pasham.

Gribeejaas uzrakstiit tikai paaris rindinjas par skolu, bet atkal sanaca shitaa. Liidz skolai ir triis dienas un man ir ljoti bail. Manupraat, es tur esmu gandriiz vieniigaa, kura nav no pilseetas. Vecajaa klasee tas nebija taa wow, jo mees bijaam daudzi cilveeki, kuri bija no novada, bet tagad... buus savaadaak. Labi, ka ir Anna. Huh.

Davai da Vaidavai! :D

Marina mani tikko superīgi atšuva, viņa vienkārši pateica man, ka es esmu pārāk dīvaina un aizgāja gulēt. Cool, huh? Man arī patīk :D Man ir labākie draugi pasaulē.

Tagad es domāju, vai viņa to tiešām. Man sāk šķist, ka jā. Nu... emm.. stulbi man. :D

Man atkal nenāk miegs, onlainā vairs nav neviena, kuram es drīkstētu rakstīt. Hahaha, es sadzēros tēju un tagad man uznāca hiperaktīvais (tai tējai pat cukura nebija!)

Man ķip tavo iet labi. Tā nu dzīvojos.Ā, vakar uzzināju ko dikti smagu, joprojām skumjais ik pa laikam uznāk...

Ar Līvu katru dienu ejam uz bērnu laukumu, kur gandrīz katru dienu vienā un tajā pašā laikā atnāk auklīte ar bērniem. Es tiešām domāju, ka tā ir kāda vasaras grupiņa, kurā ir bērni, kuru vecākiem nav iespēja pieskatīt savus sīčus. Kopumā tādi superīgi, enerģiski bērneļi. Laipni, forši. Pirms viņi spēlējas ar Līvas mantām, viņi uzprasa:

-Vai drīkst šo te?

-Jā, jā, ņem.

...

-Kā jūs sauc?

-Mani sauc Krista. Un kā tevi sauc?

-Es esmu Tomass, bet tas ir Daniels.

Es biju dikti apmulsusi, ka viņš mani ar ''jūs'' uzrunāja. Nodomāju, ka ''wow, superīgi audzināti bērneļi''. 

Tā nu nāca viņi vienu dienu, divas. Man acīs baigi iekrita viens mazs puika. Nils. Es viņam dotu apmēram 2 gadus, nu kkā Arta vecuma. Tāds mazs ķipars, kurš skraidīja pakaļ ''lielajiem'', mācījās runāt savā mazajā bērnu valodiņā. Tik jauks.

Sēdēju vakar uz soliņa. Šoreiz auklītei līdzi bija arī lielāks puika- Vova. Apmēram nu septiņi gadi. Pamanīju, ka Vovu sāk terorizēt kkāda sīkā (~5 gadi) (Līvai arī iepriekš bija uzplijusies), sāka bērt smiltis matos, kaut ko tur bļaut virsū un tā tālāk. Puika piecēlās, maigi pagrūtda meiteni un pateica, lai viņa liekas mierā un izbeidz tā darīt. Tad tik sākās... Meituks aizskrēja pie mammuka (Māte vispār bija neaprakstāma-  ''Prada'' tirgus varianta tops, krutākie iespīlētie džinsi (sievišķis bija diezgan apaļīgs, skats pa rubli), Adike botas un skaistākās saulenes ciemā) un sāka raudāt. Supermammuks, protams, piecēlās un devās skaidroties

-Kas tu tāds esi? Paskat, ko manai meitai izdarīji! Tu, mērglis sīkais! Ko blisinies tagad? Atvainojies!

-Viņa pirmā sāka. Bēra man smiltis matos.

-A tad uzreiz ar akmeņiem jāmet??

-Nevienu akmeni nemetu!

-Aha, melos vēl te! Kā tu atļaujies vispār?? Pamana puikam kaķeni rokās, izrauj un kas tas tāds?? Varbūt ar to vēl gribēji meitenītei iebliezt?

-Nē...

-Kur tava mamma??

-Nav man mammas.

Acīmredzot, saprata, ka mammas nav laukumā -Ak tad tā! Tagad šitādus vienus pa Jelgavu laiž skraidīt! Tu man skaties tagad, pagaidi, policijai piezvanīšu! Uz bērnu namu tevi aizvedīs!

Pa to laiku auklīte bija pamanījusi ''supermammuka'' uzbraucienu Vovam. Viņa piegāja klāt un teica:

-Ziniet, viņš jau ir no bērnu nama...

Mammukam, protams, ar to nepietika. Sāka brukt auklītei virsū.

-Vajag pieskatīt bērnus! Ne velti jūs te auklīte! Paskat, es pat kaķeni atradu, šitādu teroristu nekur nevar laist!

Lieki teikt, ka sēdēju un kaunējos sievietes vietā. Un tajā mirklī es sapratu, kāpēc daudziem bērniem tādas vienādas cepurītes, kāpēc visi auklīti sauc vārdā, un kāpēc vakaros viņiem neviens neatnāk pakaļ, bet gan visi savāc mantas un iet kopā. Tik skumji palikās. Arī tagad kamols kaklā, tur jau gandrīz asaras pār vaigiem bira. Nu nevaru es. Viņi ir tik jauki, mazi bērniņi. Par ko sodīti? Tik skumji paliek, iedomājoties, ka viņiem nav ne mammas, ne tēta. Nevaru es tā. Esmu pasaules lāpītāja un viss.

Nujā. Neiet nekas diži forši. Tikai izskatās, ka 6dien ies. Manas omītes dzīvoklis ir tukšs, jāsapērk tik tur paika. Uzzināju, ka sestdien pēc spēlēm ir zaļumballe, būs fun un mums pat būs jumts virs galvas un siltas istabas, hahaa.

Un atkal domāju- kā būtu, ja būtu. Tagad jau gribās rakstīt, bet nebūtu tā diži labi.